Latvijas Pasta 2008.gada budžetā plānotie zaudējumi ir desmit miljoni latu, kas ir aptuveni tikpat, cik pērn, atklājis Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Ivars Krauklis.
“Reālo kritisko situāciju nevar ne izpušķot, ne noslēpt”, sacīja Krauklis, pagaidām gan atturoties prognozēt, vai un par cik lielu summu izdosies samazināt budžetā paredzētos zaudējumus. Finansiālā situācija Latvijas Pastā varētu stabilizēties 2009.gadā, bet bez zaudējumiem Latvijas Pasts varētu sākt strādāt ne ātrāk par 2010.gadu.”Zaudējumus var samazināt, palielinot ieņēmumus vai samazinot izdevumus, un pastā ir jārealizē abi nosacījumi,” sacīja Krauklis.Lai palielinātu ieņēmumus, Latvijas Pasts plāno palielināt visus tarifus vai atsevišķas tarifu grupas. Daļu problēmas varētu atrisināt arī nerentablo pakalpojumu, piemēram, preses piegādes reģionos, dotēšana no valsts budžeta, sacīja Krauklis.Pastam ir dažādas pakalpojumu grupas – regulējamo tarifu grupa, kur maksu par pakalpojumiem regulē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, un tā ir vēstuļu un paku sūtīšana, sacīja Krauklis, norādot, ka preses piegādes tarifi Rīgā un reģionos tiek saskaņoti ar izdevējiem. Turklāt “reģionālās preses piegādē Latvijas Pasts nodarbojas ar iedzīvotāju dotēšanu, tāpēc aprēķināsim zaudējumus no reģionālās preses piegādes un lūgsim valsts dotācijas nerentablo pakalpojumu sniegšanai,” sacīja Krauklis.Savukārt izdevumu samazināšana nozīmē administrācijas optimizēšanu, reģiona pārvaldes līmeņa likvidēšanu kā “vesela vadības līmeņa izgriešanu no pasta sistēmas”, sacīja Krauklis, uzsverot, ka tāpat tiks pārskatītas uzņēmuma plānotās investīcijas un “rūpīgi aprēķināta katru ieguldījumu lietderība un atdeve”.Latvijas Pasts sadarbojas ar vairākām auditoru kopmānijām, lai noskaidrotu iepriekšējās uzņēmuma vadības uzņemtās finansiālās saistības, kā arī pakalpojumu reālās izmaksas, sacīja Krauklis, norādot, ka “joprojām ir pārliecība, ka pats pakalpojumus sniedz zem pašizmaksas”.Viņš arī norādīja, ka finansiālās krīzes pārvarēšana nav iespējama bez ilgtermiņa aizņēmumiem, kas nepieciešami pārejas brīdī starp zaudējumiem un darbību ar peļņu.”Ja pasta bankas izveide būs veiksmīga, tad arī izeja no finanšu krīzes būs veiksmīga,” sacīja Krauklis, norādot, ka veiksmīga atrisinājuma gadījumā pasta finansiālo situāciju projekts varētu atvieglot par trīs līdz četriem miljoniem latu gadā. Tie ir zaudējumi, ko rada vismaz 500 nerentablās pasta nodaļas.Krauklis norādīja, ka Latvijas Pasts jāsakārto līdz 2012.gada beigām, kad tas zaudēs monopola stāvokli jomās, kurās tas vēl eksistē. “Krīzes situācija ir grūti domāt par attīstību,” sacīja Krauklis. “Nevar vienlaikus samazināt izdevumus un palielināt izdevumus attīstībai.”Kā ziņots, ilggadējais Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Ivars Krauklis par Latvijas Pasta ģenerāldirektoru tika iecelts 18.februārī.Līdzšinējais Latvijas Pasta ģenerāldirektors Gints Škodovs 14.februārī paziņoja par atkāpšanos no amata. Vienlaikus iesniegumu par aiziešanu no amata iesniedza Latgales reģiona direktors Jānis Pitrāns, bet jau iepriekš no valdes aizgāja ģenerāldirektora vietniece Ieva Rozenberga.Patlaban Pasta valdē darbojas Krauklis, kurš pilda valdes priekšsēdētāja pienākumus, Arnis Kalveršs, Juris Bērziņš un Raitis Avots un Līga Antāne.
