Pirms diviem mēnešiem pulkvede Ludmila Zaporožeca kļuva par Pārlielupes cietuma priekšnieci. Tagad viņa teic, ka ar situāciju šajā labošanas iestādē pamazām ir izdevies iepazīties.
Viņasprāt, patlaban svarīgākais būtu mainīt notiesāto un personāla savstarpējo attieksmi, veicināt ieslodzīto iesaistīšanos ražošanā, mācībās, kā arī citos resocializācijas pasākumos.«Cietumā attīstās šūšanas cehs, mums pat ir izveidojusies strādāt gribētāju rinda. Man būtu patīkami satikt vēl kādus uzņēmējus, kuri būtu ieinteresēti pie mums atvērt ražotnes,» saka L.Zaporožeca.Viņa aicina jelgavniekus ziedot liekās mēbeles, grāmatas un citas lietas, kas noderētu tiem, kuri cietumā sākuši mācīties. Patlaban ieslodzīto apmācības tiek apmaksātas no ERAF piešķirtajiem līdzekļiem, taču būtu labi, ja ar pašvaldības atbalstu šo izglītošanu varētu turpināt pastāvīgi.Runājot par negācijām, problēmas sagādā narkotiku un citu neatļautu lietu «pārmetieni» pāri cietuma sētai.«Šajā ziņā mums ir jāatvainojas tuvākās apkaimes iedzīvotājiem, jo nereti pa Garozas ielu, pārkāpjot noteikumus, automašīnās traucas šie pārmetēji, un tas apdraud apkārtējos iedzīvotājus,» atzīst cietuma priekšniece.L.Zaporožeca dienestu ieslodzījumu vietās sāka 1976.gadā Rīgas Centrālcietumā, kur nostrādāja piecpadsmit gadus. Sekoja septiņi gadi priekšnieces vietnieces amatā Iļģuciema sieviešu cietumā un pēc tam darbs Latvijas Policijas akadēmijā. Latvijas vēsturē viņa ir pirmā vīriešu cietuma priekšniece – sieviete.«Šajā amatā galvenais ir administratīvais darbs, kur dzimumam nav izšķirošas nozīmes,» piebilst L.Zaporožeca.
