Tiekoties ar reģionālās preses žurnālistiem, satiksmes ministrs Ainārs Šlesers noliedza, ka Latvijas Pastā būtu vērojama bankrota situācija, un solīja, ka no 2010.gada uzņēmums strādās ar peļņu.
Latvijas Pasts (LP) 2007.gadu noslēdzis ar aptuveni 12 miljonu latu zaudējumiem, bet šo gadu ieplānots pabeigt ar desmit miljonu latu «mīnusiem». Arī LP izsludinātais konkurss par 36 miljonu eiro kredīta izsniegšanu beidzies bez rezultātiem, jo nav iesniegts neviens piedāvājums. Ministrs tomēr uzskata, ka runas par uzņēmuma bankrotu ir nepamatotas un pašreizējā situācija saistīta tikai ar rezervju izsmelšanu.Nerentablā preses piegāde«LP finansiālo situāciju atvieglos preses piegādes dēļ ciesto zaudējumu kompensēšana aptuveni četru miljonu latu apmērā. Šie līdzekļi tiks ņemti no Satiksmes ministrijas līdzekļiem, pārplānojot budžetu un atliekot atsevišķu plānu realizāciju uz vēlāku laiku,» sacīja A.Šlesers, komentējot valdības 1.aprīlī pieņemto lēmumu kompensēt Latvijas Pastam pērn no abonētās preses piegādes pakalpojumu sniegšanas lauku apvidos radušos zaudējumus.Attiecībā uz preses piegādes tarifiem nākotnē A.Šlesers uzsvēra, ka «pasts vairs nesniegs nekādus pakalpojumus zem pašizmaksas. Tarifi tiks celti, bet tie netiks paaugstināti strauji, lai neizputinātu izdevējus.»Jelgavā vēl par vecajām cenāmPiegādes tarifu būtiskas paaugstināšanas rezultātā preses izdevumi var kļūt nepieejami ievērojamai Latvijas sabiedrības daļai, sevišķi lauku apvidos, kur ir gan zemāka maksātspēja, gan nav alternatīvas abonēšanai.Tādēļ tiek apsvērta iespēja lauku nerentablās piegādes kompensēt, paaugstinot tarifus pilsētās. Tomēr jelgavnieki vismaz pagaidām var būt mierīgi. LP Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Inese Kreicberga «Ziņām» apstiprināja, ka tiek domāts tikai «par preses piegādes tarifu paaugstināšanu Rīgā no jūlija, bet citās lielākajās Latvijas pilsētās un lauku reģionos tie netiks paaugstināti».Samazinās «liekos»Ievērojamus līdzekļus – 1,5 miljonus latu – plānots ietaupīt, likvidējot LP vidējā līmeņa menedžmentu. LP valdes priekšsēdētājs Ivars Krauklis iepriekš atzinis, ka LP administrācijā strādājošo skaitu plānots samazināt par aptuveni trešdaļu.A.Šlesers uzsvēra, ka štatu samazināšana nekādā gadījumā neskars pastniekus. Neskatoties uz pagājušajā gadā sākto algu palielinājumu un LP algu fonda palielināšanu par vairāk nekā 30 miljoniem latu, šā darba veicēju joprojām trūkst. I.Kreicberga precizēja, ka ar 15.aprīli tiks uzsākta reģionu pārvaldes struktūras reorganizācija – tiks likvidēti reģionu direktoru un citi amati, kas bijuši tiešā reģiona direktora pakļautībā. LP tiek veidots Pasta tīkla vadības departaments, kam būs pakļautas visas pasta nodaļas.LP Zemgales reģiona direktore Inna Semjonova «Ziņām» tuvākus komentārus par gaidāmajām pārmaiņām solīja sniegt nākamnedēļ, kad būs lielāka skaidrība, kas konkrēti mainīsies attiecībā uz Jelgavu un Zemgali, taču sprieda, ka LP piegādes tīkls un klientu apkalpošanas tīkls acīmredzot, tiks nodalīti (saistībā ar Pasta bankas izveidi).Pasts nav bankaSpecifisks ir jautājums par Pasta bankas izveidi, kam paredzēts deleģēt pastam neraksturīgās funkcijas, jo līdz šim LP visai plaši nodarbojies ar funkcijām, kas nav tā tiešs uzdevums, piemēram, naudas pārskaitījumiem. Ar Pasta bankas veidošanu tiek saistīts arī pasta nodaļu uzturēšanas jautājums.«Mans uzdevums ir cīnīties par katru pasta nodaļu,» – pieļaujot, ka kāda pasta nodaļa varētu arī tikt slēgta, bilda A.Šlesers.«Nebūs tā, ka visas nerentablās pasta nodaļas (ap 500 no vairāk nekā 700) tiks slēgtas, bet paliks tikai rentablās. Nevar iznīcināt veco, pirms vietā radīts kas jauns.»
