Laikrakstā «Zemgales Ziņas» izlasīju Zanes Žukovskas rakstiņu «Vidusskolēna šausmu stāsts».
Laikrakstā «Zemgales Ziņas» izlasīju Zanes Žukovskas rakstiņu «Vidusskolēna šausmu stāsts».
Runa ir par jauno skolēnu vai studentu uzņemšanu attiecīgajā mācību iestādes kolektīvā. Šiem ir jābūt svētkiem protams, ar dažādām izdarībām, bet kādām?!
Žēlīgais Dievs, cik tālu var degradēties cilvēka prāts! Šī nav pirmā reize, kad mūsu pilsētas laikrakstā aprakstītas izdarības šādos svētkos.Vēl nesen bija raksts par jauno vidusskolnieku iesvētīšanu Amatu skolā un Ozolnieku vidusskolā ar līdzīgiem pasākumiem, kādi minēti Zanes Žukovskas rakstā, turklāt abi tie vērtēti kā labi izdevušies un asprātīgi.
Un tikai šoreiz kāds uzklausījis vienu normāli domājošu bērnu! Kur ir pieaugušie? Kur ir šo bērnu vecāki un visbeidzot skolotāji?! Vai tiešām neviens nevar pamācīt, paskaidrot, dot ierosmi normāliem pasākumiem?
Kāds varbūt teiks es redzēju televīzijā tur arī tā darīja.. Bet mīļie bērni, tur rāda arī daudz ko skaistāku, kāpēc jāatdarina tas sliktākais?
Man ļoti gribētos ticēt, ka es maldos un ka jaunieši ir normāli un prot normāli rīkot svētkus. Vajag taču tikai padomāt. Skolotāji, lūdzu, nestāviet malā un vienaldzīgi nenoskatieties šajās dumjajās izdarībās. Šie pliekanie jociņi līp, tiek pārnesti no skolas uz skolu un citiem sabiedriskiem pasākumiem.
Kuram patīk sabojātas drēbes? Sakrāsotas, piemēram, ar tomātu pastu, un tamlīdzīgi? Sabojātas kurpes, saķēzīti mati un tā tālāk? Kāds gan var būt gandarījums un prieks izpildītājiem, un kādā situācijā viņi tiek nostādīti!
Nedarīt it kā nevar, jo gribas taču būt piederīgiem šajā jaunajā kolektīvā. Vai kāds no pieaugušajiem ir parunājis pēc tam ar izpildītājiem, vai ir redzējis meiteņu asaras?
Lūdzu padomājiet un nedariet vairs tā!
