Pirmajos Jāņa Grestes lasījumos, kas Jelgavas Valsts ģimnāzijā pulcēja piecu valsts ģimnāziju pārstāvjus, diskusijās tika izteikts viedoklis, ka šī izcilā pedagoga un muzejnieka vārds būtu piešķirams skolai, kurā viņš ir strādājis no 1922. – 1935.gadam.
«Rīgā Pļavniekos ir Jāņa Grestes iela, uz tās atrodas skola, kura izteikusi ideju par Grestes vārda iegūšanu, taču jelgavniekiem šajā sakarā argumenti būtu krietni pamatīgāki,» teica Rīgas Skolu muzeja darbiniece Zinaīda Soboļeva.Jelgavas muzeja galvenais krājumu glabātājs Andrejs Dābols, kurš skolā bija sarīkojis ekspozīciju par J.Gresti, uzsvēra, ka, pateicoties vēstures skolotājai Verai Putnai, sešdesmitajos gados muzejā nonāca vairāk nekā tūkstoš vienību – fotogrāfijas, grāmatas un minerāli, kas savulaik piederējuši izcilajam novadniekam.Jelgavas Valsts ģimnāzijas direktore Ināra Daščinska «Ziņas» informēja, ka līdz šim ideja par J.Grestes vārda iegūšanu ģimnāzijai nav apspriesta. «Taču šī izcilā pedagoga un muzejnieka vārds sabiedrībā ir ļoti cienījams, par ko liecina arī atsaucība dalībai mūsu pirmo reizi organizētajos lasījumos,» piebilda direktore.
