Nacionālā drošības padome (NDP) piektdien pēc vairāku stundu ilgām diskusijām Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītāja amatam izvirzīja līdzšinējo SAB vadītāju Jāni Kažociņu.
Par Kažociņa apstiprināšanu amatā būs jālemj Saeimai, kas SAB vadītāju amatā ieceļ pēc NDP priekšlikuma. SAB vadītāja pilnvaru termiņš saskaņā ar likumu ir pieci gadi. Kažociņa pilnvaras beigsies šā gada maijā.Kažociņš dzimis 1951.gadā Lielbritānijas pilsētā Pīterboro. Viņš ieguvis bakalaura grādu filozofijā Notingemas universitātē, bet virsnieka pamatizglītību ieguvis Sendhērstas Militārajā akadēmijā. Kažociņš arī beidzis Lielbritānijas vecāko štāba virsnieka kursus.SAB vadītājs no 1989. līdz 1991.gadam bijis britu Reinas armijas grupas operācijas operāciju virsnieks Vācijā, Lielbritānijā un Vidējos Austrumos, 1991.gadā Līča karā bijis operāciju plānotājs, no 1991. līdz 1993.gadam bijis britu 2.artilērijas pulka komandieris Vācijā un Ziemeļīrijā, bet no 1994. līdz 1995.gadam – Lielbritānijas militārais atašejs Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. No 1995. līdz 1997.gadam Kažociņš bijis NBS štāba priekšnieka vietnieks Latvijā, no 1997. līdz 2000.gadam – Britu 4.divīzijas štāba priekšnieks Anglijā. Kažociņš bijis arī Britu Centrāleiropas padomnieku un mācību vienības komandieris Čehijā un britu militārais padomnieks Slovākijas bruņoto spēku komandierim.2002.gadā Kažociņš atvaļinājies priekšlaikus no Lielbritānijas bruņotajiem spēkiem brigādes ģenerāļa pakāpē un atgriezies Latvijā. 2003.gadā viņš bija toreizējā Ministru prezidenta Einara Repšes (JL) ārštata padomnieks un jau dažus mēnešus pēc šī amata ieņemšanas presē tika minēts kā iespējamais kandidāts SAB direktora amatam.2003.gada martā Saeima pieņēma likumprojektu par Kažociņa atzīšanu par Latvijas pilsoni un jau aprīlī NDP viņu ieteica SAB direktora amatam. 2003.gada maijā Saeima iecēla viņu SAB direktora amatā uz pieciem gadiem. 2004.gada jūlijā Kažociņš atteicās no Lielbritānijas pilsonības.NDP vada Valsts prezidents, kurš sasauc padomes sēdes. NDP locekļi ir Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētājs, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs, Ministru prezidents, aizsardzības ministrs, ārlietu ministrs, iekšlietu ministrs. Padomes sēdēs ir tiesības piedalīties ģenerālprokuroram un SAB direktoram.Padomes sēdes ir slēgtas, to diskusijas ir valsts noslēpums. Pieņemot speciālu NDP lēmumu, tās sēdes var noturēt atklāti. Padomes lēmumi tiek pieņemti ar absolūto balsu vairākumu.Iepriekš SAB vadītāja amatam neoficiāli tika minēti vairāki kandidāti – bez Kažociņa kā iespējamais SAB vadītāja amata kandidāts ticis apspriests bijušā Latvijas vēstnieka ASV Aivja Roņa vārds. Ronis patlaban ir Latvijas-Amerikas Finanšu foruma valdes priekšsēdētājs. Tāpat neoficiāli kā pretendents šim amatam minēts Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Normans Penke. Tiek pieļauta arī iespēja, ka SAB vadītāja amatā varētu tikt “aizrotēts” kāds no tagadējiem specdienestu vadītājiem.
