Ņemot vērā pērnā gada attīstību un ekonomiskos rādītājus par šā gada pirmajiem mēnešiem, kā arī globālās finanšu krīzes ietekmi uz ārējo ekonomisko vidi, Finanšu ministrija (FM) ir pārskatījusi 2008.gada prognozes, paredzot šogad iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 5,5% apmērā.
Iepriekšējās FM prognozes paredzēja izaugsmes tempu samazināšanos šogad līdz 7,5%, kas ir vērtējams kā Latvijas tautsaimniecības potenciālās attīstības līmenis. FM akcentē, ka pašlaik ir redzams, ka ir īstenojusies virkne risku, kas noteiks izaugsmes līmeni zem potenciāla. FM norāda, ka jaunais, ar Ekonomikas ministriju (EM) saskaņotais bāzes scenārijs paredz IKP pieaugumu šogad 5,5% apmērā. Saskaņotais scenārijs paredz, ka inflācijas līmenis sāks samazināties gada otrajā pusē un 2008.gada vidējā inflācija būs 14,6%.Kā valdības sēdē uzsvēra Atis Slakteris (TP), šie 5,5% IKP pieauguma prognoze patlaban uzskatāma kā piesardzīgi optimistisks vērtējums. Līdzīgi ir arī ar FM prognozēto gada vidējo inflācijas līmeni.FM informatīvajā ziņojumā par valsts budžeta izpildi 2008.gada 1.ceturksnī, ko otrdien zināšanai pieņēma valdība, norāda, ka var tikt apdraudēta līdz ar 2008.gada valsts budžeta likuma apstiprināšanu izvirzītā mērķa sasniegšana, kas bijis nodrošināt fiskālo pārpalikumu valsts konsolidētajā budžetā 1% apmērā no IKP. Uz to norāda ekonomikas attīstības izaugsmes tempu samazināšanās un arī atsevišķu šā gada pirmā ceturkšņa ieņēmumu plāna neizpilde.Lai arī inflācijas ierobežošanas pasākumu ietekmē, kā arī augot globālai kapitāla cenai pieprasījuma faktoru ietekme uz inflāciju samazinās, tomēr inflācijas prognozes pēdējā pusgada laikā tiek pārskatītas to paaugstināšanas virzienā.To nosaka tas, ka salīdzinājumā ar iepriekšējos scenārijos paredzēto ir piepildījušies gandrīz visi apzinātie riska faktori, turklāt atsevišķi no tiem pārsniedza pat pesimistiskākos pieņēmumus – šajā laikā pasaules tirgū naftas cenas ir pārsniegušas 100 ASV dolārus par barelu, daudzu pārtikas izejvielu cenas ir vairāk nekā dubultojušās, norāda FM.Augstās inflācijas gaidas, kā arī joprojām straujais darba samaksas pieaugums ir viens faktoriem, kas izskaidro Latvijas inflācijas līmeņa atšķirību no citām reģiona valstīm. Konkurences intensitāte mazumtirdzniecībā arī ir samērā vāja, norāda FM.FM norāda, ka lielākās izmaiņas prognozēs skar iekšzemes patēriņa pieaugumu. Ir sagaidāms, ka tas būs būtiski zemāks par iepriekšējo gadu rādītājiem, bet kopējā pamatkapitāla veidošanas apjomi salīdzināmās cenās var pat samazināties, ņemot vērā pieprasījuma kritumu pēc būvniecības un vājo apstrādes rūpniecības attīstību.Zemāks iekšējais pieprasījums samazinās importa pieaugumu ātrāk par iepriekš prognozēto, uzlabojot maksājumu bilances tekošo kontu, kas atbilstoši prognozēm samazināsies no 22,9% pērn līdz 18,1% šogad.FM prognozē, ka eksporta pieaugums pārsniegs importa attīstību, tomēr pastāv arī būtiski riski tā attīstībai – izmaksu konkurētspējas samazināšanās, kas saistīta ar par darba ražīgumu straujāk augošo darba samaksas līmeni, un zemākām izaugsmes prognozēm ārējos tirgos. Tādējādi arī eksporta pieauguma tempi būs mērenāki.Nozaru griezumā lielākās izmaiņas – lēnāki pieauguma tempi – ir paredzētas būvniecībā un pakalpojumu sektoros, īpaši komercdarbības, finanšu un tirdzniecības nozarēs.
