“Parex banka” piešķīrusi Latvijas Pastam nepieciešamo kredītu, apstiprināja Latvijas Pastā.
Iepriekš pasts izsludināja konkursu par kredīta piesaisti 36 miljonu eiro (25,27 miljonu latu) apmērā. Pēc tam, kad konkursā nepieteicās neviens pretendents, tika nolemts rīkot sarunas ar bankām. “Parex bankas” korporatīvo komunikāciju speciālists Viktors Zaķis atzina, ka pagaidām par konkrētām summām un nosacījumiem nav iespējams sniegt informāciju.Kā ziņots, jaunais Latvijas Pasta ģenerāldirektors Ivars Krauklis uzskata, ka bez reāla ilgtermiņa kredīta pasta finansiālās problēmas atrisināt nav iespējams.Iepriekš Latvijas Pasta izsludinātais konkurss par 36 miljonu eiro kredīta izsniegšanu beidzās bez rezultātiem, jo netika iesniegts neviens piedāvājums. Tomēr vairākas bankas izņēma konkursa nolikumu un ar to iepazinās.”Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc bankas tomēr nevēlas piešķir Latvijas Pastam kredītu, ir tā necaurskatāmā darbība pēdējos gados,” sacīja Krauklis. “Bankas netic, ka pēc tik straujas zaudējumu palielināšanās iespējams uzlabot situāciju. Mums jāpierāda, ka pasts ilgtermiņā ir dzīvotspējīgs.”Krauklis arī norādīja, ka Latvijas Pasts kredītu ir gatavs nodrošināt, ieķīlājot divus zemesgabalus Stacijas laukumā un Latvijas Pasta šķirošanas kompleksu lidostas “Rīga” teritorijā.Iepriekš valdība pēc ilgām diskusijām nolēma kompensēt Latvijas Pastam pērn no abonētās preses piegādes pakalpojumu sniegšanas lauku apvidos radušos zaudējumus aptuveni četru miljonu latu apmērā un “valdība parādījusi pozitīvu signālu”, sacīja Krauklis.Šis atbalsts gan nenozīmē reālus finanšu līdzekļus, jo Latvijas Pasts naudu varētu saņemt vien gada otrajā pusē, pēc valsts budžeta grozījumu pieņemšanas.Preses piegāde laukos Latvijas Pastam veido četru miljonu latu deficītu, tikpat lielus zaudējumus rada nerentablās pasta nodaļas, sacīja Krauklis, norādot, ka ir vēl vairāki zaudējumus nesoši lieli projekti, piemēram, e-paraksts.”Valsts nav izdarījusi visu, lai šo pakalpojumu iedzīvinātu,” sacīja Krauklis, uzsverot, ka iedzīvotājiem nav pieejams pietiekams daudzums elektronisko pakalpojumu, lai cilvēki būtu ieinteresēti e-parakstu iegādāties.E-paraksta ieviešana bija projekts ar skaistu nosaukumu, bez reāla ekonomiskā pamatojuma, sacīja Krauklis, norādot, ka ekonomiska pamatojuma nebija arī Latvijas Pasta šķirošanas kompleksa celtniecībai lidostas teritorijā.Kā ziņots, 2007.gadu Latvijas Pasts noslēdzis ar aptuveni 12 miljonu latu zaudējumiem, jo darbības rezultātus un zaudējumu apmērus tieši un ievērojami ietekmē vēsturiski izveidojusies situācija, ka Pasts papildus tradicionālo pasta pakalpojumu sniegšanai nodrošina iedzīvotājiem visā valsts teritorijā par pieņemamām cenām tādus pakalpojumus kā preses izdevumu piegāde.Uzņēmums norāda, ka Latvijas Pasts ir vienīgais uzņēmums, kas šos pakalpojumus sniedz iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, tādējādi nodrošinot informācijas izplatību un pieejamību visiem valsts iedzīvotājiem.
