Jelgavas rajona padomes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU), Latvijas Pašvaldību savienības un uzņēmēju pārstāvji, viesojoties pie sadarbības partneriem Rumānijā, Ardžes apgabalā, nodibinājuši sakarus ciešākiem turpmākajiem kontaktiem.
Skolu pasniedzēji tika iepazīstināti ar mūsu izglītības sistēmu un rosināti sadarboties Eiropas Savienības projektu ietvaros. Pašvaldības pārstāvji sprieduši par sadarbības līgumiem starp Balilešti, Aninoasu, Bereveošti, Mihaešti un mūsu rajona Līvbērzes, Jaunsvirlaukas un Zaļenieku pagastiem, kā arī Kalnciema pilsētu. Savukārt konkrētas partnerības idejas ar rumāņiem jau radis stādaudzētavas «Dimzas» vadītājs Guntis Vītoliņš.Pārsteidz augstskolu attīstībaPitešti Universitātes rīkotajā Izglītības simpozijā bija iespēja dalīties pieredzē augstākās izglītības jomā. Kā «Ziņām» atklāja LLU mācību prorektors Arnis Mugurēvičs, vispirmām kārtām pārsteiguši lielie valsts ieguldījumi augstskolu attīstībā.«Universitātes ēku uzturēšanā un atjaunošanā pēdējos piecos gados ieguldīti aptuveni desmit miljoni ASV dolāru. Attīstību veicinošs faktors ir arī īpašuma nodošana augstskolām, par ko pie mums gadiem tikai diskutē,» uzsver A.Mugurēvičs. LLU pārstāvjus interesējusi arī pieredze ārvalstu studentu piesaistē.«Mēs vairāk akcentējam studijas svešvalodā, bet Pitešti Universitātes prakse paredz pirmajā gadā apgūt rumāņu valodu un pēc tam tikai sākt studijas specialitātē.»LLU prorektors pārliecināts, ka vizītei sekos gan mācībspēku zinātniskā sadarbība, gan studentu apmaiņa.Idejas stādaudzētāju sadarbībai Vizītes laikā Pitešti notika starptautiska ziedu izstāde «Tulpju simfonija», un Latvijas delegācija piedalījās svētku parādē, kur Jelgavas rajona padomes priekšsēdētāja Inta Savicka bija aicināta teikt uzrunu.Savukārt Stādaudzētāju biedrības valdes loceklis G.Vītoliņš, tiekoties ar kolēģiem un domubiedriem, atklājis divus konkrētas sadarbības virzienus.«LLU zinātnieki un «Dimzas» kā izmēģinājuma šķirņu audzētājs varētu iesaistīties vīnkopības attīstībai veltītā starptautiskā programmā. Savukārt lielais apzaļumošanas materiāla deficīts rosinājis rumāņu interesi par mūsu Stādaudzētāju biedrības pakalpojumiem,» bilst G.Vītoliņš.
