Starptautiska konference, kurā tikās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lopkopības selekcionāri, šoreiz notika Lietuvas Lopkopības institūtā Baisogalā.
Starptautiska konference, kurā tikās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lopkopības selekcionāri, šoreiz notika Lietuvas Lopkopības institūtā Baisogalā. Šī bija kārtējā iespēja salīdzināt visu triju valstu lopkopības zinātnes attīstības tendences un dzīvnieku produktivitātes līmeni.
Mūsu augstskolas dzīvnieku audzēšanas katedras mācībspēki profesori J.Sprūžs un A.Veģe, docenti M.Jansone un Z.Grīslis stāstīja par rezultātiem kazu, govju un cūku selekcijā.
Z.Grīslis uzsvēra Latvijas selekcionāru nopietnos pūliņus ciltsdarba likumdošanas pamatu sakārtošanā. Ir jau pieņemts likums par ciltsdarbu, ir Ministru kabineta noteikumi par dzīvnieku un ganāmpulku reģistrēšanu.
Latvijā ir izdevies apturēt pārraugāmo govju produktivitātes lejupslīdi un notiek plānveidīgs selekcijas darbs, kas vērsts uz ganāmpulka produktivitātes kāpināšanu, šim nolūkam izmantojot augstražīgus buļļus.
Igaunijā ir vismazāk liellopu, un, kā stāstīja Tartu Lauksaimniecības universitātes profesors O.Saveli, šajā valstī īpaši cenšas palielināt izslaukumus un olbaltuma daudzumu pienā. Igaunijā 71 procents visu govju atrodas pārraudzībā, jo valsts to subsidē.
Lietuvā ļoti rūpīgi imūnģenētiski (pēc dzīvnieka asins grupas) kontrolē vaislas dzīvnieku izcelšanās atbilstību. Lielu interesi šajā sakarā izraisīja Lietuvas Veterinārās akadēmijas docentes I.Miceikienes ziņojums par ģenētikas laboratorijā veiktajiem pētījumiem nevēlamu gēnu atklāšanā dažādu sugu dzīvniekiem, piemēram, stresa jūtības gēns cūkām, BLAD gēns teļiem u.c. Tie nelabvēlīgi ietekmē gaļas kvalitāti un izraisa pat cūku, teliņu un jaunlopu nobeigšanos.
BLAD gēns, piemēram, var būt vaislas buļļa gēnu sastāvā, un bez speciālas pārbaudes to nevar atklāt. Ārzemju buļļu katalogos ir atzīme par šo pārbaudi visiem vaisliniekiem 3 TL, un tā nozīmē, ka bullis ir pārbaudīts un ir brīvs no šā gēna.
Igaunijā un Lietuvā cūku selekcijā vadās arī no liesās gaļas iznākuma, ko nosaka dzīvām cūkām ar modernu ultraskaņas aparātu.
Tas paver iespēju jau jauncūkām prognozēt pēcnācēju kautķermeņa sastāvu un izvēlēties vaislai tikai tās jauncūkas, kam būs lielāks liesās gaļas īpatsvars. Nākamgad arī Latvijas cūku selekcionāri varēs noteikt šo rādītāju, jo vajadzīgā aparatūra cūkkopības selekcijas organizācijā «Seleks» jau ir iegādāta.
‘Lietuvas balto’ cūku krustošanai visbiežāk izmanto Zviedrijas un Somijas ‘Landrases’ šķirnes, bet trīsšķirņu krustojumos ‘Hempšīras’, ‘Djurok’ un ‘Pjetrenes’ šķirnes cūkas.
Lietuvā turpina darboties viena cūku kontrolnobarošanas stacija, kur vienādos ēdināšanas apstākļos pārbauda un salīdzina dažādu krustojumcūku nobarošanās rezultātus. Patlaban lielākais dzīvmasas pieaugums diennaktī 825 grami ir ‘Lietuvas baltās’ un Somijas vai Zviedrijas ‘Jorkšīras’ šķirnes krustojumiem. Turklāt tiem ir plāna tikai 20,4 mm zemādas speķa kārta.
Igaunijas gaļas pārstrādes uzņēmumos cūkas pieņem un vērtē pēc liesās gaļas daudzuma kautķermenī. Tā dara visās Eiropas Savienības valstīs. Pētījumi liecina, ka vēl tikai 28,5 procentiem ‘Igaunijas bekona’ šķirnes cūku liesās gaļas iznākums ir 55 procenti; ‘Igaunijas bekona’ un Somijas ‘Landrases’ krustojumcūku kautķermenī liesā gaļa ir jau 63,5 procenti.
Konferences noslēgumā visu triju Baltijas valstu zinātnieki atzina, ka dzīvnieku selekcija neesot pašmērķis, bet gan līdzeklis ģenētiski pilnvērtīgu mājlopu iegūšanai. Tie spēj pilnīgāk izmantot atbilstošu barību un ražot augstākas kvalitātes produkciju.
