Rīgas apgabaltiesa ceturtdien daļēji apmierināja kādreizējā lauksaimniecības ministra Daiņa Ģēģera prasību pret Tieslietu ministriju (TM), par labu prasītājam piedzenot no ministrijas 80 000 latu, informēja apgabaltiesas preses sekretāre Evita Naglinska.
Ģēģers gan prasību bija iesniedzis par 500 000 latu morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu. Pilns sprieduma teksts būs pieejams no 23.maija, kad to 20 dienu laikā apelācijas kārtībā varēs pārsūdzēt Augstākajā tiesā. Ģēģers tika apsūdzēts, bet vēlāk attaisnots tā dēvētajā “Lata International” krimināllietā.Prasību pret TM Ģēģers tiesā iesniedza 2007.gada 15.maijā un norādīja, ka viņš bijis apsūdzēts par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu – par to, ka noslēdzis piecus Latvijai neizdevīgus starptautiskos kredītlīgumus par graudu un pākšaugu kultūru, kā arī lauksaimniecības tehniku piegādi, nosakot, ka saistību izpildītājs ir SIA “Lata International”, kā dēļ tika nodarīts būtisks kaitējums valsts un sabiedrības interesēm.Ģēģers norādījis, ka viņa aizstāvis 1997.gadā vairākkārt vērsies tiesībsargājošās iestādēs ar lūgumu izbeigt pret viņa klientu sākto kriminālvajāšanu un viņa darbībās nav konstatēti noziedzīgi nodarījumi.Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 1999.gada 18.maijā Ģēģeru atzinusi par nevainīgu un attaisnojusi viņam celtajā apsūdzībā. Gan apelācijas, gan kasācijas instances tiesas spriedumu par Ģēģera attaisnošanu atstājušas spēkā. Galīgais spriedums, ar kuru prasītājs atzīts par nevainīgu, stājies spēkā 2005.gada 9.augustā.Ģēģers prasībā apgabaltiesai norādījis, ka no 1994.gada, kad tika ierosināta krimināllieta, līdz 2005.gada 9.augustam, kad spēkā stājies Rīgas apgabaltiesas spriedums, viņam nodarīts ievērojams morālais kaitējums un radīti materiālie zaudējumi.Šajā laika posmā viņš bijis spiests atstāt vairākus nozīmīgus amatus, pārtraukt akadēmisko darbu, kā arī tiesībsargājošo iestāžu izplatīto godu un cieņu aizskarošu ziņu ietekmē viņam bijusi liegta iespēja piedalīties darba piedāvājumu konkursos.Ģēģers norādījis, ka šo apstākļu dēļ ir arī būtiski pasliktinājusies viņa veselība.Nosakot prasības summu, Ģēģers ņēmis vērā to, ka goda un cieņas aizskārums noticis plašā apjomā – informācija par viņu atspoguļota lielā daļā Latvijas mediju, aizskārums noticis ilgstoši un nepārtraukti, tas bijis par pamatu amatu zaudēšanai.Kompānija “Lata International” izveidota 1992.gadā ārvalstu kredītu apsaimniekošanai. Tajā pašā gadā firma no ārvalstu finanšu institūcijām saņēma piecus kredītus 38 miljonu ASV dolāru vērtībā.1994.gadā kompānija atzīta par maksātnespējīgu, un tās kredīti atmaksāti no budžeta līdzekļiem. Valsts garantēto kredītu apsaimniekotājas “Lata International” darbības dēļ valstij nodarīti 54,5 miljonu ASV dolāru zaudējumi.Rīgas apgabaltiesa 2005.gada jūnijā beidza izskatīt “Lata International” krimināllietu.Šajā lietā tiesātas astoņas personas – bijušais Lauksaimniecības ministrijas Ārējo sakaru departamenta direktors Gatis Krūze, SIA “Lata International” bijusī ģenerāldirektore Edīte Jansone, Artis Kristalts un Aija Podniece, bijušais lauksaimniecības ministrs Ģēģers, Māris Sproģis, Ārija Ozoliņa un Irēna Anševica.Visiem astoņiem apsūdzība bija celta par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kurai bija smagas sekas, kā arī par mantas piesavināšanos lielā apjomā.Ģēģers, Sproģis, Ozoliņa un Anševica tika attaisnoti. Jansonei tika noteikts divu gadu ieslodzījums. Kristaltam tiesa piesprieda piecu gadu cietumsodu nosacīti ar viena gada pārbaudes laiku. Krūzem tiesa piesprieda nosacītu piecu gadu brīvības atņemšanu ar trīs gadu policijas kontroli, bet Podniecei, kura pildīja “Lata International” finanšu direktores un galvenās grāmatvedes pienākumus, tiesa piesprieda nosacītu divu gadu brīvības atņemšanu.
