Vakar 7. Saeimas pirmajā sēdē Valsts prezidents Guntis Ulmanis Ministru prezidenta amatam nosauca «Latvijas ceļa» («LC») izvirzīto kandidātu Vili Krištopanu.
Vakar 7. Saeimas pirmajā sēdē Valsts prezidents Guntis Ulmanis Ministru prezidenta amatam nosauca «Latvijas ceļa» («LC») izvirzīto kandidātu Vili Krištopanu.
Koalīciju, atbalstot Krištopana vadītu valdību, noslēgušas «LC», «Tēvzemei un brīvībai»/LNNK un Jaunā partija, kuras kopā parlamentā pārstāv 46 deputāti.
Vēlēšanās uzvarējusī Tautas partija (TP), kuru pārstāv 24 deputāti, vēl nezina, vai pievienosies šai koalīcijai. TP izteikusi atbalstu valdībai, ko veidotu trīs partijas, kas uzvarēja vēlēšanās, TP, «LC» un «TB»/LNNK. Vienlaicīgi tā nevēlas sadarboties ar Tautas saskaņas partiju un sociāldemokrātiem.
Tautas saskaņas partija ar 16 deputātiem paziņojusi, ka būtu gatava atbalstīt Krištopana vadītu valdību, taču tai ir pilnīgi nepieņemama «TB»/LNNK līdzdalība. Turklāt «Latvijas ceļš» jau iepriekš izteicies pret jebkādu sadarbību valdībā ar Tautas saskaņas partiju.
Latvijas sociāldemokrātu apvienība (14 deputāti) atbalstīšot Krištopana vadītu valdību, ja tajā nepiedalīsies Tautas partija.
Krištopans dzimis 1954. gadā. Absolvējis Rīgas Politehnisko institūtu, diplomēts inženieris celtnieks. Popularitāti ieguvis arī kā talantīgs basketbolists, nodibinājis savu basketbola klubu.
Krištopans ir bijis 5. un 6. Saeimas deputāts. 6. Saeimas laikā visās valdībās ieņēmis satiksmes ministra amatu.
Būdams satiksmes ministrs, Krištopans ieguvis plašu publicitāti ar saviem radikālajiem lēmumiem saistībā ar Latvijas dzelzceļu, atbalstot vairāku dzelzceļa satiksmes posmu slēgšanu un pasažieru plūsmas pārcelšanu uz autobusu maršrutiem.
Plašu rezonansi sabiedrībā ieguva arī Krištopana satiksmes ministra atteikšanās demisionēt tā saucamā korupcijas skandāla laikā pagājušā gada vasarā. Krištopans bija viens no toreizējās premjera Andra Šķēles otrās valdības ministriem, kuru darbībā tika atklātas pretrunas ar korupcijas apkarošanas likumu un kura pārkāpums, pēc prokuratūras atzinuma, bija nopietns.
Taču Krištopans ar partijas atbalstu atteicās demisionēt, tādējādi veicinādams visas Šķēles valdības demisiju.
Savas karjeras laikā Krištopans ir ieguvis neprognozējama, pretencioza un asa politiķa reputāciju. Vairākas reizes Krištopans ir nācis klajā ar nepārdomātiem izteicieniem, piemēram, nosaukdams Latviju par «stulbeņu zemi», bet premjeru Guntaru Krastu par «utu vanagu».
Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa svinīgajā uzrunā tika cildināti 6. Saeimas panākumi un dots padoms 7. Saeimai, kurā izteikta vēlme redzēt populisma mazinājumu Saeimas darbībā un cerība, ka ievēlētie sešu partiju deputāti spēs pārvarēt domstarpības un virzīt Latviju pa demokrātisko reformu un drošības veicināšanas ceļu. Ulmanis minēja sociālās problēmas: nelabvēlīgās ģimenes, mazos bērnu pabalstus, analfabētisma draudus, bērniem neapmeklējot skolu.
Par galveno 7. Saeimas uzdevumu Valsts prezidents nosauca domāšanu kopā ar sabiedrību un valsts ievadīšanu Eiropas Savienībā.
Mandātu un iesniegumu komisijā ievēlēja pa vienam pārstāvim no katras frakcijas : Imantu Kalniņu («TB»/LNNK), Romānu Mežecki (JP), Linardu Muciņu («LC»), Jāni Lagzdiņu (TP) un Imantu Burvi (LSDA).
Par Saeimas priekšsēdētāju ievēlēja «TB»/LNNK pārstāvi Jāni Straumi, par kuru balsoja 86 no 100 deputātiem, bet par priekšsēdētāja biedriem ievēlēja «LC» pārstāvi Induli Bērziņu ar 98 balsīm «par» un LSDA pārstāvi Gundaru Bojāru ar 57 balsīm no 100.
Pēc Saeimas priekšsēdētāja ievēlēšanas tika noturēts klusuma brīdis par piemiņu mūžībā aizgājušajam kinorežisoram un sabiedriskajam darbimiekam Aloīzam Brenčam.
