1. Ringolds Čakste. Dzimis 1898. gada 5. oktobrī. Sākoties pilsētas bombardēšanai, viņš pameta likteņa ziņā tēva mājas un kā Dieva sūtīts ieradās pie mums degošajā slimnīcā.
1. Ringolds Čakste. Dzimis 1898. gada 5. oktobrī.
Sākoties pilsētas bombardēšanai, viņš pameta likteņa ziņā tēva mājas un kā Dieva sūtīts ieradās pie mums degošajā slimnīcā. Ar viņa palīdzību palikām dzīvi.
Pagājis vairāk nekā 30 gadu, ārsta Čakstes vairs nav mūsu vidū. Taču nepaiet ne diena, kad viņš kaut kādā sakarā netiktu pieminēts. It īpaši tagad, kad ilgākus gadus jau grib likvidēt slimnīcu, kura ar viņa lielo gādību tika saglabāta.
Represēto vārdā prasām likt slimnīcai mieru un ļaut netraucēti strādāt ārstiem un pārējam personālam.
Es, Alma Katrīne Zariņa, esmu šīs slimnīcas darbiniece no 1939. gada ar desmit gadu pārtraukumu, kad tiku represēta. Liktenis lēma man dzīvai atgriezties un strādāt atkal savā darbavietā terapijas nodaļā.
Šeit vēl joprojām strādā daudzi vecie darbinieki, kas jaunos ievada disciplinētā darbā.
2. Augusts Dargēvics. Dzimis 1896. gada 24. maijā Zemgalē.
Viņš bija Jelgavas pilsētas slimnīcas cēlējs, direktors, ķirurgs. Arī Jelgavas Teātra biedrības priekšsēdētājs.
1944. gadā, kad sāka dunēt lielgabali, direktoram bija jāatstāj Jelgava. Arī svešumā viņš turpināja aktīvi darboties latviešu saietos.
1988. gada 16. janvārī nelegāli saņēmām ziņu, ka Augusts Dargēvics aizmidzis mūža miegā, nepiedzīvodams savas dzimtenes brīvību.
1998. gada 21. oktobra «Ziņās» lasīju, ka slimnieki lūdz aizstāvību vecajai slimnīcai. Arī es uzskatu, ka slimnīca ir ļoti nepieciešama gan visiem jelgavniekiem, gan arī tiem, kas te ārstējas. Tādēļ lūdzu uzklausīt tautu, kura lūdz saglabāt šīs slimnīcas vērtību!
Politiski represēto vārdā Alma Katrīne Zariņa
