Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli akceptējusi grozījumus Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, kas paredz, ka turpmāk valsts un pašvaldības iestādes publiskos pasākumus varēs arī neapdrošināt, taču tām būs pienākums atlīdzināt trešajām personām zaudējumus, kas pasākuma laikā radušies organizatora darbības vai bezdarbības dēļ.
Pašlaik likumā noteikts, ka jāapdrošina visi pasākumi, kas atbilst publiska pasākuma jēdzienam, tādējādi lauku pašvaldībām ir pienākums apdrošināt tās rīkotos publiskos pasākumus, lai arī tie būtu ar zemu drošības risku.Pēc grozījumu pieņemšanas un stāšanās spēkā būs noteikts, ka valsts vai pašvaldības iestādei, ja tā ir vienīgā pasākuma organizatore, būs tiesības pašai izvēlēties – apdrošināt vai neapdrošināt publisko pasākumu.Likums patlaban noteic, ka publisks pasākums ir personas organizēts sabiedrībai pieejams svētku, piemiņas, izklaides, sporta vai atpūtas pasākums publiskā vietā neatkarīgi no īpašuma piederības, taču līdz šim likumā nav izskaidrots publiskas vietas jēdziens, kas rada sabiedrības neizpratni. Likumos ir ietverti dažādi publiskas vietas jēdziena skaidrojumi, līdz ar to patlaban nav saprotams, tieši kurš termina skaidrojums ņemams vērā šī likuma izpratnē.Pēc grozījumu stāšanās spēkā būs noteikts, ka publiska vieta būs jebkura vieta, kas neatkarīgi no tās izmantošanas vai īpašuma formas kalpos sabiedrības kopējo vajadzību un interešu nodrošināšanai. Tā par maksu vai bez maksas būs pieejama ikvienai personai, kas nav attiecīgās vietas īpašnieks, valdītājs, turētājs, algots darbinieks vai cita persona, kuras atrašanās attiecīgajā vietā ir saistīta ar pasākuma organizēšanu vai notiek uz uzņēmuma līguma pamata.Grozījumi paredz arī to, ka iesniegums par publiska pasākuma rīkošanu būs jāiesniedz ne vēlāk kā 15 dienas pirms plānotā pasākuma norises sākuma un pašvaldība izskatīs iesniegumu desmit dienu laikā no iesniegšanas brīža.
