Trešdien, 4. novembrī, ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā bija skolēnu zinātnisko darbu lasījumi par tēmu «Mani novadnieki Latvijas Republikai», kuros bijuši arī negaidīti pārsteigumi.
Trešdien, 4. novembrī, ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā bija skolēnu zinātnisko darbu lasījumi par tēmu «Mani novadnieki Latvijas Republikai», kuros bijuši arī negaidīti pārsteigumi.
Lasījumu diena muzejā patiesībā bija noslēgums konkursam gada garumā, ko vadīja muzeja speciāliste Laila Avenīte. Interesanti, ka skolēnu pētījumu uzmanības lokā nokļuvuši dažādi novadnieki gan pagātnes varoņi, gan pazīstami laikabiedri, piemēram, Indra Roga, Lolita Muižniece vai Aija Zviedre.
Konkursā līdztekus pilsētas skolām piedalījās arī sešu rajona skolu jaunieši (no Kalnciema un Vircavas vidusskolām, Sesavas, Svētes, Teteles un Platones skolām). Pavisam izvērtēti, izstudēti un noklausīti 18 autoru 19 darbi. Uzvarētāji konkursā ieguva balvas, pilnīgi visu skolēnu darbi paliek muzeja fondos. Starp interesantākajiem un neparastākajiem muzeja darbiniece, Eliasa mantojuma nodaļas vadītāja Marija Kaupere minēja kādu darbu, kura varonis ir novadnieks, kas bijis pirmais Latvijas sportists 1924. gada Olimpiskajās spēlēs, savukārt kāda meitene sagatavojusi darbu par savu vecvectēvu, Lāčplēša ordeņa kavalieri.
Par visspilgtāko un labāko darbu atzīts Kalnciema vidusskolas 11. klases skolnieka Jura Gabrāna darbs par etnogrāfu Ziedoni Ligeru.
Šai darbā jaušama zinātniska pieeja šā vārda īstajā nozīmē, komentēja M.Kaupere.
Kādreiz Kalnciemā dzīvojušais novadnieks ir ievērojams starptautiska mēroga etnogrāfs, kas pētījis ne tikai Baltijas, bet arī Āfrikas tautu etnogrāfiju. Viņš tagad sirmā vecumā dzīvo Francijā. Pats Juris uzaicināts ar savu darbu iepazīstināt speciālistus Zinātņu Akadēmijā.
