Jelgavā graustu nav mazums, un to izcelsme ir dažāda par tādiem kļūst gan vecas koka mājas, gan pusceltas ķieģeļu un paneļu būves, gan mājas, par kurām to īpašnieks vairs neliekas ne zinis naudas trūkuma dēļ.
Jelgavā graustu nav mazums, un to izcelsme ir dažāda par tādiem kļūst gan vecas koka mājas, gan pusceltas ķieģeļu un paneļu būves, gan mājas, par kurām to īpašnieks vairs neliekas ne zinis naudas trūkuma dēļ.
Tagad moderns ir kļuvis vārds «inkubators», to nelieto tikai putnkopībā, zivkopībā vai medicīnā. Tagad veido, piemēram, biznesa inkubatoru, kur tiks perinātas un attīstītas biznesa idejas. Taču, velkot paralēles, varētu arī teikt, ka 90. gados visā Latvijā ir sākusies un joprojām turpinās graustu inkubācija. Senajiem grieķiem un romiešiem esot bijis paradums novietot slimos cilvēkus tempļos uz upurdzīvnieka ādas, lai slimie gaida, kad Dievs viņus izdziedēs. Šo paradumu saukuši par inkubāciju. Līdzīgi notiek arī ar daudzām, jo daudzām ēkām, kas tādu vai citādu iemeslu dēļ tiek pamestas Dieva ziņā un pārtop par graustiem. Varbūt, ka tempļos guldinātie arī izveseļojās, bet grausti neatjaunosies, lai cik ilgi mēs gaidītu.
Vēl pavisam nesen daudzi no tiem ir bijuši dzīvošanai, saimniekošanai izmantojamas ēkas. Nevajag ilgu laiku, lai likteņa varā pamesti nami (arī tie, kuros daļēji turpina dzīvot cilvēki) kļūtu par klaidoņu mītnēm un huligānu demolēšanas vietām. Pašā Jelgavas centrā stāv visiem zināmie «kurjatņiki». Simts un viens iemesls (pareizāk sakot, naudas un īstas vēlēšanās trūkums) traucē likvidēt šo kauna traipu pie pilsētas Domes un rajona Padomes ēkas. Ilgu laiku Domē nekāds risinājums tā īsti nemaz netika meklēts. Pilsētas pašvaldība ar šīm savā īpašumā pārņemtajām ēkām rīkojās gluži kā jau pieminētie grieķi un romieši. Tiesa, nupat radusies cerība, jo divas firmas ir ieinteresējušās par Pasta ielas 29. namu un Katoļu ielas 4. nama pirmo stāvu.
Māja vienalga, vai sen, vai nesen būvēta, pusbūvēta šodien it kā ir zaudējusi vērtību. Mums taču nav dzīvokļu pārpilnības, bet tur, kur varētu veidoties, piemēram, īres nami ar nelieliem dzīvoklīšiem, nevienam negribas roku pielikt. Jā gan, ieguldītie līdzekļi atmaksāsies tikai kaut kad pēc gadiem.
Bijusī celtnieku kopmītne Zirgu ielā reiz bija māja, kurā dzīvoja celtnieki, kas gaidīja savu rindu uz labiekārtotu dzīvokli. Kopmītne bija ar zināmām ērtībām: gāzes pavardi, siltais ūdens koplietošanas telpās, centralizēta apkure. Vēlāk pusē šīs piecstāvu mājas tika izbūvēti dzīvoklīši ar vienu vai divām istabām, virtuvi, vannasistabu. Jauki! Taču tagad šā strauji par graustu topošā nama iemītnieki ir neapskaužamā situācijā.
Kāda dzīvokļa īrniece, kas kopā ar ģimeni mājā dzīvo jau 14 gadu, «Ziņām» pastāstīja, ka šī ir jau trešā apkures sezona, kopš ēkai ir atslēgta karstā ūdens un siltuma padeve. Tas ticis darīts nemaksātāju ietekmēšanai, taču vēlāk, kad gribēts padevi atjaunot, izrādījies, ka to nav vairs iepējams izdarīt, jo sistēma ir pagalam.
Apdzīvota ir tikai puse mājas tā, kur ir izbūvētie dzīvokļi. Otrā pusē pa izsistajiem logiem svilpo vējš, tur apmetas klaidoņi, būvi demolē huligāni. Divreiz tur pat de-dzis. Iedzīvotāji jūtoties kā uz pulvera mucas. Īpaši ziemā, kad «naktsviesi» pamestajā mājas galā nolemj pasildītes un kad apdzīvotajā pusē dzīvokļos tiek ieslēgti elektriskie sildītāji.
No celtniecības tresta īpašuma kopmītne tapa par valsts uzņēmuma «Zemgales celtnieks» īpašumu. Tagad «Zemgales celtnieks» jau ir likvidējamais valsts uzņēmums, maijā tika atzīta tā maksātnespēja. Privatizācijas aģentūra (PA), iespējams, vēl šogad rīkos likvidējamā valsts uzņēmuma īpašuma izsoli, taču objektu skaitā nebūs Zirgu ielas nama. Tā kā daļai tajā dzīvojošo ir pastāvīgs pieraksts, nams ir uzskatāms par sociālu objektu un nav izsolē pārdodams.
Kā «Ziņām» sacīja PA maksātnespējas un likvidācijas sektora speciāliste Ausma Vilsone, māja varētu tikt nodota Jelgavas pašvaldībai. Uz «Ziņu» jautājumu, kāda ir Jelgavas Domes administrācijas nostāja šajā lietā, pilsētsaimniecības departamenta direktors Aigars Ozols atbildēja, ka pašvaldībai ir izstrādāti strikti noteikumi, pēc kādiem tā pārņem bijušās resoru mājas. Saskaņā ar tiem mājai ir jābūt tehniskā kārtībā, bez parādu saistībām un īpašumam ir jābūt ierakstītam zemesgrāmatā.
Likvidējamā uzņēmuma direktors Valdis Krauja telefonintervijā «Ziņām» atzina, ka par maksātnespējīgo atzītais «Zemgales celtnieks» saimniecisko darbību ir izbeidzis un pilsētas Domes prasības nevarēs izpildīt. Lai namu sakārtotu, ir vajadzīgi ļoti lieli līdzekļi. Tātad nav šaubu, ka Dome māju nepārņems.
Ausma Vilsone sacīja, ka pēc tam, kad Dome būs oficiāli atteikusies māju pārņemt, tā varētu nonākt Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas valdījumā. Savukārt komisija var to nodot kādai firmai apsaimniekošanai. Bet kamēr risināsies visa nodošanas ķēdīte, dokumentu kārtošana, paies laiks. Tikām Jelgavā izveidosies vēl viens grausts puse mājas būs izdemolēta, otrā pusē turpinās dzīvot bez apkures nosaluši un neaprēķināmo «kaimiņu» dēļ nervozi kļuvušie ļautiņi.
Protams, var atmest ar roku, sak, ne šī pirmā, ne pēdējā māja, kam tāds liktenis, jo tā, lūk, visur notiek gan laukos, gan pilsētā. Bet tieši tāpēc, ka tā un jau kuro gadu notiek, gribas protestēt. Katrā konkrētajā gadījumā taču ir jābūt kādam atbildīgajam. Kāpēc netiek prasīta atbildība par nama vai jaunceltnes nolaišanu līdz grausta stāvoklim?
Postā pārsvarā tiek aizlaists valsts īpašums (vai arī bijušais valsts īpašums), bet valsts par atbildības pieprasīšanu vismazāk uztraucas. Un sabiedrība kopumā ir ieņēmusi paļāvīgu, samierniecisku «tā jau notiek» nostāju. Mums katram gribas dzīvot civilizēti, bet civilizēto valsti neviens cits kā vien mēs paši varam uzbūvēt.
Ja sabiedrība kareivīgāk protestētu pret visām tām negācijām, kas notiek mūsu dzīvē, valsts nevarētu uz to nereaģēt.
