Tuvojas lielā atceres diena, kad pieminam kritušos varoņus Latvijas brīvības cīnītājus. Tā saistīta ar notikumiem pirms 79 gadiem 11. novembra rīta agrumā Rīgā.
Tuvojas lielā atceres diena, kad pieminam kritušos varoņus Latvijas brīvības cīnītājus. Tā saistīta ar notikumiem pirms 79 gadiem 11. novembra rīta agrumā Rīgā. Lielgabalu grāvienu vietā atskanēja Dievnamu zvani. Tie iezvanīja mūžīgu slavu kritušajiem Latvijas sargiem. Pie Daugavas un Rīgas tika izcīnīta uzvara pār Bermonta pārspēku. Varonīgā Lāčplēša cilts, virspavēlnieku vadīta pāri Zemgales laukiem, cauri Latgales mežiem un purviem, pēdu pa pēdai atbrīvoja Latvijas zemi no ienaidniekiem.
Kaut arī jau tālu pagātnē, varoņu cīņu laiks nav zudis, tas ir pārvērties leģendā. Šis laiks būs spēka avots, pie kura patriotiskās slāpes veldzēs vēl daudz paaudžu. Brīvības cīnītāju rindas ar katru gadu kļūst retākas. Tie viens pēc otra pievienojas dusošajai brāļu varoņu saimei. Upurvietās, kur latvieši cīnījušies par taisnību un ar asinīm pirkta brīvība, uzcelti pieminekļi krāšņi ziedi varoņu piemiņas vaiņagā.
Arī šogad visā Latvijā atzīmē Lāčplēša dienu. Jelgavā pulksten 14 Jāņa baznīcā notiks aizlūgums par drosmīgajiem cīnītājiem, bet pulksten 15 ļaudis pulcēsies pie Lāčplēša pieminekļa.
Skaista Lāčplēša diena bija pirms gada Sv. Jāņa baznīcā. Baznīca bija rotāta rudens ziediem. Pie katras solu rindas dega svecīte. Svētsvinīgi aizlūgumu vadīja prāvests Jānis Priednieks. Viņš pieminēja kritušos varoņus, kuri stāvēja pie Latvijas valsts atdzimšanas šūpuļa. Tikai klausītāju rindās nebija ne skolu, ne studējošās jaunatnes….
Gara acīm redzu, kā 11. novembrī Stacijas laukumā pie Lāčplēša pieminekļa pulcēsies jelgavnieki – nāks pilsētas vadība, firmu un uzņēmumu vadītāji, skolu jaunatne un studenti, skolotāji un pasniedzēji, vīri un sievas sirmām galvām, jauni karavīri un zemessardze. Klusībā pateiksies tiem, kas atdeva savas dzīvības par Latvijas valsti, lai mēs šodien varētu dzīvot brīvā valstī un runāt savā valodā. Izskanot Latvijas himnai «Dievs, svētī Latviju!», visi dosies mājup ar patriotisma dzirksti krūtīs un apņemšanos atdot visus spēkus un prasmi, lai sargātu izcīnīto neatkarību. Acis raugās pagātnē, un sirds klusi sveicina tos, kuru vairs nav, bet kuru piemiņa dzīvos tautā laiku laikos.
