1918. gada novembris Polijas tautai bija priecīga entuziasma periods: pēc 123 gadu nebrīves tika atgūta neatkarība.
1918. gada novembris Polijas tautai bija priecīga entuziasma periods: pēc 123 gadu nebrīves tika atgūta neatkarība. 11. novembrī pie Parīzes tika pieņemta Vācijas kapitulācija: beidzās I Pasaules karš. Poliju atstāja okupācijas ierēdņi. Vācu un austriešu karavīri bez pretestības ļāva sevi atbruņot.
Valstī organizējās lokālās vadības un formējās poļu armijas daļas. Šajā situācijā Polijai bija nepieciešams cilvēks, kurš spētu apvienot visus varas centrus un nodibināt centrālo valdību. Par tādu kļuva tikko no vācu cietuma Magdeburgā atbrīvotais Juzefs Pilsudskis. Uz Varšavu viņš atbrauca 10. novembrī. Reģenta Padome 11. novembrī nodeva Pilsudskim armiju, bet trīs dienas vēlāk arī visas pārējas pilnvaras. Viņš kļuva par pirmo Valsts Priekšnieku (pol. Naczelnik Państwa). Valdības sastādīšana tika uzticēta Ignācijam Dašiņskim, kurš drīz atkāpās. Premjera funkcijas pārņēma Jendžejs Moračevskis. 18. novembrī tika nodibināta pirmā valdība, bet mēneša beigās pasludināts dekrēts, kurš noteica Polijas iekārtas principus un valsti oficiāli nosauca par Polijas Republiku.
Tas ir viens no vissvarīgākajiem notikumiem poļu tautas vēsturē. Poļu tautai tā bija debesu dāvana un taisnības akts. 1914. gadā okupanti mobilizēja 11 miljonus karavīru, un neviens no tiem nevēlējas pat dzirdēt par kaut vismazāko Polijas valstiņu. Bet vēl agrāk 1795. gadā Polijas trešās sadalīšanas laikā trīs monarhi: Krievijas Katrīna II, austriešu Francis II un prūšu Fridrihs Vilhelms II svinīgi zvērēja sev, ka Polijas Karaliste uz visiem laikiem ir pazudusi.
Ar visādiem līdzekļiem tika mēģināts izmainīt poļu garu, dvēseli. Taču poļus sargāja ticība un tradīcijas. Sargāja brīnišķīgā kultūra un stiprās ģimenes saites. Karstā mīlestība pret Dzimteni atspoguļojās dažādos veidos. Notika daudzas tautas sacelšanās, patriotismu rādīja garīdzniecība, literatūra, māksla.
11. novembris tika atzīts par valsts Neatkarības svētkiem, un tos svinīgi atzīmēja visos starpkaru 20 gados. Tomēr no 1939. līdz 1989. gadam valsts suverenitāte bija zaudēta, nīdētas tika atmiņas par 1918. gadu, 11. novembra svētku atzīmēšana tika aizliegta. Neatkarības svētki 11. novembrī Polijā atgriezās 1989. gadā.
Mūsu senču zemes vēsture, tās Neatkarības svētki 11. novembrī raisa pārdomas par Tēvzemes nozīmi arī mums, ārpus Polijas dzīvojošajiem. Mēs nedrīkstam aizmirst tās vēsturisko aicinājumu «Par mūsu un jūsu brīvību!».
Šie svētki atgādina, ka tikai neatkarība nodrošina valsts sekmīgu attīstību un tautas labklājību.
