Piektdien Jelgavas 1. ģimnāzijas sporta zālē notika «Absolventu basketbola kausa» izcīņa, kurā piedalījās vidusskolēnu un vairākas absolventu komandas, arī «Prāta vētras» puiši.
Piektdien Jelgavas 1. ģimnāzijas sporta zālē notika «Absolventu basketbola kausa»
izcīņa, kurā piedalījās vidusskolēnu un vairākas absolventu komandas, arī «Prāta vētras» puiši.
Šīs sacensības ir viens no skolas astoņdesmitgadei veltītajiem pasākumiem. To kā projekta darbu veidoja 11. m klase, taču ideja pieder fizkultūras skolotājai Rutai Šķiliņai. Kauss varētu būt ceļojošs, un šādas sacensības varētu notikt katru gadu. Pašas trofejas gan vēl nav, tāpēc šoreiz dalībnieki cīnījās par lielu, garšīgu torti.
Stāsta 11.m klases skolnieces Ieva un Zita:
Visu darījām kopā, bieži improvizējām. Absolventus bija sameklējuši skolotāji, mums atlika sacensību organizēšana, vadīšana un apbalvošana.
Visu sacensību laiku sporta zālē valdīja jauka, draudzīga atmosfēra. Skatītāji pūta taures un no sirds atbalstīja spēlētājus, īpaši «Prāta vētras» un 1. ģimnāzijas komandu. «Prāta vētra» saņēma Simpātiju balvu kliņģeri, ko Jānis Jubalts, ceļos nokritis, dāvināja deju studijas «Kaprīze» meitenēm.
Pati idejas autore Ruta Šķiliņa atzina, ka «Absolventu basketbola kauss» ir izdevies labāk, nekā viņa bija gaidījusi:
Šeit ir ļoti silta, labestīga gaisotne, liela bijušo un tagadējo skolēnu atsaucība. Šodien «Prāta vētras» puiši man uzdāvināja «Šveika» kaseti, tas bija ļoti jauki. Visi kādreizējie skolēni ir izauguši, mainījuši savus uzskatus par dzīvi, daudzi kļuvuši par ievērojamiem cilvēkiem, tomēr nav pametuši sportu, vismaz pilnīgi ne. Domu par šādu basketbola kausu es loloju jau otro gadu. Tas varētu būt sporta skolotāju ieguldījums skolas 80 gadu jubilejai. Pirms sacensībām biju ļoti uztraukusies, jo kaut kas tāds skolas dzīvē notika pirmoreiz. Taču gandarījums ir liels, esmu apmierināta, priecīga un nogurusi.
Skolas gaitenī satikts, smaidošais Jānis Jubalts par sporta zālē notiekošo izteicās šādi:
Tā ir burvīga sajūta ar kājām atkal mīt šīs zāles dēļus! Skolotājai Šķiliņai vajadzētu uzcelt pieminekli, jo viņa to ir pelnījusi. Ja man šo dienu vajadzētu novērtēt pēc 100 procentu skalas, es teiktu, ka tā ir izdevusies par 198 procentiem. Kāpēc? Tāpēc, ka skolotāja Šķiliņa katram no mums ir iedevusi nelielu daļiņu no sevis. Tagad mēs to cenšamies atdot atpakaļ.
