Latvijai ir pienācis laiks izdomāt, kur ir tās vieta pasaules tautsaimniecībā, kādas ir mūsu stiprās un vājās puses, noteikt un atbalstīt prioritātes, intervijā laikrakstam “Diena” uzsvēris Latvijas Bankas (LB) vadītājs Ilmārs Rimšēvičs.
“Svarīgi, lai Latvijai būtu sava niša, savas īpašas iestrādes, ar kurām mēs varam nākotnē konkurēt, nevis dzīvot pēc principa: diena pagājusi un ir labi. Mēs tā arī līdz šim nezinām, kas ir tās Latvijas prioritātes,” norādījis Rimšēvičs.”Nevaru precīzi pateikt, cik to stratēģiju mums ir, bet droši vien, ka pāri simts. Šobrīd nevajag vēl vienu stratēģiju – vajag pateikt, kas ir tās nozares, kurās nākotnē Latvijas valdība grib redzēt jaunus talantīgus cilvēkus. Varbūt tā ir ķīmijas nozare, kopā ar biofiziku, farmāciju, biomedīcinu. Domāju, ka Latvija kā valsts ar ļoti spēcīgām ķīmijas tradīcijām varētu noteikt šo par prioritāti. Tad cilvēki, sūtot savus bērnus skolā vai augstskolā, zinās, ka pēc vairākiem gadiem bez bankām un juridiskajiem birojiem Latvijā būs arī ķīmijas ražotnes, slimnīcas, farmaceitiskās rūpnīcas. Taču tagad mēs esam spiesti pārdot savus patentus un izgudrojumus, jo paši šīs lietas nevaram attīstīt,” sacījis LB prezidents.”Runājot par stratēģisko vīziju, ir vēl viena svarīga lieta. Visas finansiālās lietas, kuras valdība šobrīd plāno, būtu skatāmas caur eiro ieviešanas mērauklu. Pēc iestāšanās ES un NATO mums faktiski nav jaunu stratēģisku mērķu, un eiro ieviešanai par tādu ir jākļūst. LB nepieder pēdējais vārds šajā procesā, bet mēs šobrīd gribētu uzņemties vienu no vadošajām lomām, skaidrojot, kāpēc tas ir nepieciešams. Ļoti ceram, ka valdība vistuvākajā laikā, rudenī, skaidri un gaiši pateiks datumu, kad Latvijā tiks ieviests eiro, un tam sekos ļoti konkrēts kalendārs, kā šīs lietas tiks sasniegtas,” mudinājis LB vadītājs.Rimšēviča vērtējumā, pašlaik Latvijā esot “atnākusi valdība, kurai ir ļoti pragmatiska domāšana, kas strādā konkrētam rezultātam un kurai ir iespēja vienoties ar sabiedrību”.”Iespējams, būtu jābūt “līgumam” starp valdību un sabiedrību: šādā “kontraktā” valdība sabiedrībai apsola izdarīt noteiktas lietas dzīves kvalitātes uzlabošanai, par to savukārt saņemot [no nodokļu maksātājiem] nevis 2000 latu mēnesī, bet ļoti ievērojamas naudas summas. Šis modelis strādā Singapūrā. Kad valsts tiek vadīta kā uzņēmums un šie cilvēki saņem attiecīgus ienākumus, tad seko pavisam citāda domāšana, ļoti stratēģiska pieeja valsts vadīšanai, un sākas pavisam cits darbs. Mēs šodien tā īsti arī nesaprotam, kur mēs ejam, kā attīstāmies, kas mums ir jāsasniedz,” domā Rimšēvičs.Savukārt, runājot par Latvijas ekonomikas pašreizējo stāvokli un nepieciešamību to “sildīt”, Rimšēvičs norādījis, ka esot “divas konkrētas lietas, kas jau tiek plānotas”, – valsts pasūtījumu paātrināšana un ES naudas apgūšana.”Uzskatu, ka, lai sasniegtu labākus rezultātus, ierēdņi būtu attiecīgi arī jāmotivē. Tad šīs lietas notiktu daudz ātrāk. Tagad Latvija apgūst ap 70%-80% no pieejamiem ES līdzekļiem, bet mēs varētu apgūt arī visus 100%, kas nozīmē papildu 100 miljonus. Vai ir labāk samaksāt 2 miljonus prēmijās vai nesaņemt 100 miljonus? Īri, starp citu, apguva ES naudu līdz pēdējam centam, par ko ES institūcijas nebija priecīgas, jo jutās apspēlētas,” sacījis Rimšēvičs.”Runājot par ekonomikas veicināšanas pasākumiem, šobrīd, kad krītas iekšējais patēriņš, ir ļoti svarīgi visos veidos attīstīt eksportu. Un atkal – ja mēs gribam atrast jaunus tirgus, tie cilvēki, kas mums strādā pārstāvniecībās ārzemēs, jāmotivē,” uzskata LB prezidents.
