Mārtiņdienu svinēja arī vecajos, labajos Ulmaņlaikos. Es 1938. gadā strādāju Zaļeniekos remonta un būves darbos.
Mārtiņdienu svinēja arī vecajos, labajos Ulmaņlaikos. Es 1938. gadā strādāju Zaļeniekos remonta un būves darbos. Dzīvošana man bija atļauta pagasta tautas namā, tā sauktajā «Konsumā», aktieru istabiņā. Pēdējais darbs bija doktorātā pie dr. Dāles. 9. novembra vakarā, pārnācis mājās no darba, kaut ko ieēdu un gāju gulēt. Juzdams vēl izsalkumu, nevarēju tik drīz aizmigt. Gulēdams saklausu kaut kur trokšņo. Cēlos augšā un gāju meklēt. Uzkāpis uz skatuves, redzu aiz tā spīd gaisma. Ieskatos pa spraugu tur ir bagātīgi klāts galds. Pazīstami vīri uzstājas ar runām, sauc tostus. Tik nevienu sievu tai bariņā nemana, vienīgi skaista brunete oficiante staigā. No vīriem pazīstu pagasta vecāko Berga kungu, aptieķnieku Piles kungu, bāra saimnieku Branta kungu, veikalnieku Gravas kungu, kārtībnieku Dzeņa kungu. Žēli noskatījies, kā viņi svin Teodora un Mārtiņa vakaru, gāju atkal gulēt…
Naktī mani atkal uzmodināja, šoreiz spilgta gaisma. Atveru acis jaunā «oberīte» stāv manā istabā ar pilnu paplāti rokās. Pie garšīgām vakariņām bija arī glāzīte šņabja. Nu jutos pavisam labi. Tencinādams noskūpstīju nesējiņu. Viņai tas iepatikās. Un tā mēs skaisti pavadījām Mārtiņnakti. To neesmu aizmirsis un nekad arī nespēšu aizmirst.
