Pērnā gada jūlijā Elejas pagasta padome pieņēma lēmumu par sadzīves pakalpojumu salona ēkas nodošanu privatizācijai un oktobrī tas tika izsludināts «Latvijas Vēstnesī».
Pērnā gada jūlijā Elejas pagasta padome pieņēma lēmumu par sadzīves pakalpojumu salona ēkas nodošanu privatizācijai un oktobrī tas tika izsludināts «Latvijas Vēstnesī».
Īpašnieks izvēlas sertifikātus
Noteiktajā termiņā pirmpirkuma tiesību izmantošanas pieteikumu ar lūgumu iepazīstināt ar privatizācijas noteikumiem pašvaldībai izsūtīja Ilmārs Vīksna, uz kura zemes atrodas objekts.
Šā gada janvāra vidū «Latvijas Vēstnesī» publicēti salona privatizācijas noteikumi un noteikts jauns pieteikšanās termiņš. Vēl pēc diviem mēnešiem Elejas pagasta padome vēstulē I.Vīksnas pilnvarotajai personai Solvitai Batņai piedāvājusi noslēgt privatizējamā objekta pirkuma līgumu ar noteikumiem, kādi paredzēti privatizācijas projektā. Un proti, objekta pārdošanas vērtība noteikta 33627,14 latu, 51 procentu var maksāt sertifikātos, pārējo latos.
Objektu pārdod uz nomaksu uz pieciem gadiem, kā arī saglabā pašreizējo īrnieku tiesības uz nomu līdz 2000. gada 1. aprīlim. S.Batņa rakstiski apliecinājusi, ka piekrīt līguma noslēgšanai.
Sākotnēji zemes īpašnieks pret pirkuma līguma nosacījumiem nav iebildis. Bet galu galā, izmantojot likumā noteiktās zemes īpašnieka tiesības, par maksāšanas līdzekli pilnā apmērā izvēlējies privatizācijas sertifikātus.
Pašvaldība maina nostāju
Pašvaldību tas nav iepriecinājis. Un 31. martā pagasta padome pieņēmusi lēmumu objekta privatizāciju apturēt līdz 31. maijam. Pagasta revīzijas komisijai uzdots pārbaudīt objekta privatizācijas likumību. Maija sākumā tā arī izdarīta, un revīzijas komisija priekšlikuma formā pagasta padomei ieteikusi izskatīt objekta privatizācijas lietderību. 14. maijā Elejas deputāti nolēmuši sadzīves pakalpojumu salona privatizāciju pārtraukt. Jūnija sākumā par to informēta zemes īpašnieka pilnvarotā persona.
Seko pilnvarnieku sūdzība tiesai
11. maijā S.Batņa iesniegusi tiesā sūdzību par Elejas pagasta padomes marta lēmumu. Tā kā S.Batņai nebija pilnvaras to darīt, ar tiesas lēmumu sūdzības pieņemšana atteikta. Augusta sākumā sūdzību par to pašu lēmumu, pieprasot tā atcelšanu, tiesā iesniegusi Maira Asare cita I.Vīksnas pilnvarotā persona. Viņa lūgusi par nelikumīgu atzīt arī 14. maija lēmumu par privatizācijas pārtraukšanu.
Tiesa sūdzību apmierinājusi daļēji. Elejas pašvaldības lēmums par sadzīves pakalpojumu salona privatizācijas apturēšanu atzīts par prettiesisku, jo nav ievērota privatizācijas secība. Savukārt deputātu maija lēmums par objekta privatizācijas pārtraukšanu atstāts spēkā, jo nav pārsūdzēts tiesā likumā paredzētajā termiņā.
Privatizācijas pārtraukšanu nenoraida
Apjomīgajā un samezglotajā spriedumā cita starpā norādīts arī, ka pagasta privatizācijas komisija nav sekojusi likumā noteiktajai kārtībai, pieļaujot I.Vīksnas pilnvarotajai personai S.Batņai pārkāpt uzdevuma robežas (notāra apstiprinātajā pilnvarā nav konkrēta ar privatizāciju saistīto darbību uzskaite).
Tomēr tas nav atzīts par pamatu pirkuma līguma noslēgšanas atteikšanai. Tiesa, uzsverot prasījumu robežas, atzinusi, ka pagasta padomei ar savu īpašumu ir tiesības rīkoties pēc saviem ieskatiem, ieskaitot privatizācijas pārtraukšanu ekonomisku apsvērumu dēļ. Šos apsvērumus, norādot uz likumu par pašvaldībām, tiesa gan nav vērtējusi.
Spriedumā arī norādīts, ka tiesa neizskata strīdu par Elejas pašvaldības un zemes īpašnieka I.Vīksnas pilnvarotās personas pirkuma līguma projektiem. Taču atzīmēts, ka sūdzības iesniedzējs bija tiesīgs iesniegt atsevišķu prasību par pirkuma līguma atzīšanu par noslēgtu. Sūdzība par maijā pieņemto privatizācijas atcelšanas lēmumu atzīta par noraidāmu.
Bija jādomā pirms privatizācijas
I.Vīksnas pilnvarotā persona M.Asare Jelgavas tiesas spriedumu pārsūdzējusi Zemgales apgabaltiesā. To viņa pamato ar vairākiem apsvērumiem. Vispirms ar to, ka Elejas pašvaldība savas sadzīves pakalpojumu salona īpašnieka tiesības pilnībā varēja izmantot, lemjot par tā nodošanu privatizācijai. Savukārt pēc tam tai ir jāievēro privatizācijas procesu regulējošo likumu normas.
Būtisks trūkums, ko tiesa nav vērtējusi un atstājusi pagasta deputātu kompetencē, pēc M.Asares domām ir ekonomiskie apsvērumi, kuru dēļ pārtraukta salona privatizācija. Pagasta revīzijas komisijas rēķins par papildu izmaksām vairāk nekā 3300 latu ik gadu neesot pamatots.
Privatizācijas nosacījumi paredzot uz pieciem gadiem ēkas līdzšinējiem nomniekiem bibliotēkai un pašvaldības servisuzņēmumam saglabāt līdzšinējos nomas nosacījumus. M.Asare norāda arī uz abu pašvaldības lēmumu savstarpējo saistību un tiešo saistību ar maksāšanas līdzekļu maiņu, kā arī uz prokuratūras atzinuma par prettiesisko rīcību neņemšanu vērā.
I.Vīksnas īpašumā esošā zeme paša vajadzībām tikpat kā neesot izmantojama (apbūvēta u.tml.). Šis esot vienīgais objekts, ar ko viņš varētu saistīt tālākās ieceres. Diemžēl atkal nekas nesanākot.
Vienas darbības divi etapi
Pēc rajona virsprokurora Jura Apiņa domām, šī lieta atklāj, ka pat pašvaldība reizēm rīkojas vairāk nekā nenopietni. Mēnešiem konsekventi iet uz mērķi privatizēt objektu, bet, kad mērķis gandrīz jau sasniegts, pēkšņi pārdomā. Šāda nerēķināšanās ar procesā iesaitītajiem cilvēkiem nav solīda, jo devalvē privatizācijas un sertifikātu izmantošanas ideju. Tiesa, no cilvēciskā viedokļa arī zemes īpašniekam nenāktu par ļaunu objektīvs skatījums uz situāciju un godprātīgs īpašuma novērtējums.
J.Apinis domā, ka, katru pašvaldības lēmumu vērtējot atsevišķi, tiesa ir izraudzījusies vienkāršāko ceļu. Taču būtībā abi lēmumi ir vienas darbības atsevišķi etapi un nav skatāmi viens no otra atrauti. Ar marta lēmumu par privatizācijas apturēšanu uz laiku pašvaldība sagatavoja augsni galvenajam mērķim privatizācijas apturēšanai maijā.
Prasības daļēja apmierināšana uzskatāma par darbības iespaida radīšanu. Faktiski tiesas spriedums, atceļot martā pieņemto Elejas deputātu lēmumu, bet maija lēmumu atstājot spēkā, lietas būtībā neko nemaina un ir bez jebkādām juridiskām sekām. Tā kā zemes īpašnieka pilnvarotā persona tiesas spriedumu pārsūdzējusi pēdējā brīdī, prokurors spriedumu nav noprotestējis.
Nezināšana vai paļaušanās?
Uz jautājumu, kā privatizācijas procesā varēja gadīties tādas domstarpības ar pirmpirkuma tiesību izmantotāju, Elejas pagasta padomes privatizācijas komisijas priekšsēdētāja Ruta Andrejeva atbildēja, ka par privatizācijas pārtraukšanu galavārdu teikuši deputāti. Salons ir pagasta objekts, kas nerada zaudējumus, tāpēc ar sertifikātiem kā vienīgo maksāšanas līdzekli nevarētu apmierināties.
Par pirmpirkuma tiesību izmantošanu R.Andrejeva sacīja, ka tas kaut kā palaists garām. Tas bijis pirmais objekts, kura privatizācijā nācies saskarties ar zemes īpašnieku un, iespējams, ka tas noticis pieredzes trūkuma dēļ.
Apzvanītas kaimiņpagastu komisijas, taču laukos privatizējamo objektu un līdz ar to arī uzskatāmu piemēru esot maz. Citi šajā lietā iesaistītie gan par to šaubījās. Ticamāk, ka likuma nianses ir pārzinātas, bet cerēts uz to, ka tās nezinās zemes īpašnieks un pilnībā piekritīs pašvaldības noteikumiem.
Privatizācijas likumi ir pretrunīgi
Var saprast zemes īpašnieka vēlēšanos par sviestmaizi tikt pie normālas un sakārtotas mājas lielceļa malā. Taču tikpat saprotama ir Elejas pašvaldības vēlēšanās par pašas līdzekļiem būvētu un uzturētu objektu kaut ko nopelnīt, nevis saņemt nevērtīgus sertifikātus.
Pagasta padomes priekšsēdētājs Leonīds Koindži-Ogli saka, ja objekts būtu nolaists, tad nebūtu tik sāpīgi. Bet šis ir labs īpašums, un izsoles gadījumā tā pārdošanas cena noteikti būtu augusi. No plašākiem komentāriem un prognozēm tiesāšanās procesa gaitā pagasta priekšsēdētājs atturējās: «Katra puse ir palikusi pie savām domām». Viņš arī norādīja, ka šajā lietā nākas saskarties ar lielām likumu pretrunām.
Civillikums runā pretī privatizācijas likumiem un otrādi. Uz to norādījuši arī juristi, šīs kategorijas lietas atzīstot par gana samezglotām un tādām, no kā labprātāk izvairīties.
