Kā paši Mārtiņi sadzīvo ar savu vārdu un kā viņi svin savu vārdadienu, mēģināja noskaidrot «Jundas» žurnālistes Inese Kazeniece, Ieva Silineviča, Zane Žukovska, Imanta Fenogejeva, Andra Strikmane.
Kā paši Mārtiņi sadzīvo ar savu vārdu un kā viņi svin savu vārdadienu, mēģināja noskaidrot «Jundas» žurnālistes Inese Kazeniece, Ieva Silineviča, Zane Žukovska, Imanta Fenogejeva, Andra Strikmane.
Mārtiņš Šuķis, mācās Vakara (maiņu) vidusskolas 10. klasē:
Man savs vārds patīk, pat ļoti. Es esmu priecīgs, ka vecāki man izvēlējušies tieši tādu. Savu vārdu es nemainītu, jo šis vārds latviešiem ir zināms un pazīstams. Jāņu gan, manuprāt, ir par daudz. Mārtiņdienu es svinu gan kā savu vārdadienu, gan kā latviešu svētkus.
Visiem Mārtiņiem novēlu neaizmirst, ka Mārtiņi ir arī latviešu svētki.
Mārtiņš Miezis, mācās 2. ģimnāzijas 9.e klasē:
Mans vārds man patīk tas ir ļoti latvisks un simpātisks. Pats pazīstu divus Mārtiņus. Viens no viņiem ir bijušais klasesbiedrs, bet otrs draugs.
Mārtiņdienu svinu, ievērojot visas tradīcijas, katru gadu mums galdā ir zoss un pīrāgi.
Mārtiņš Pranaitis, mācās 1. ģimnāzijas 8.b klasē:
Man nepatīk mans vārds, tas man liekas par garu. Savu vārdadienu svinu kā jau vārdadienu, varbūt nedaudz kā Mārtiņdienu.
Mārtiņš Andersons, mācās Ozolnieku vidusskolas 8. klasē:
Mans vārds man patīk, to man iedeva tētis par godu savam draugam Mārtiņam. Diemžēl šo dienu svinu tikai kā savu vārdadienu, ne kā Mārtiņdienu. Arī no Mārtiņu tradīcijām zinu tikai to, ka jāēd gailis. Toties pavisam skaidri zinu to, ka «Lido» ir «Mārtiņdesas» un, ka daudzos veikalos mums Mārtiņiem ir atlaides šajā dienā. Tomēr ir jauki, ka Mārtiņus atceras, varbūt pat vairāk nekā citu vārdu īpašniekus.
Mārtiņš Degainis, mācās Ozolnieku vidusskolā, ir mazpulcēns:
Vārds Mārtiņš man patīk. Ne jau tāpēc, ka veikalos Mārtiņdienā ir atlaides, bet tāpēc, ka tie ir samērā lieli svētki. Skolā Mārtiņos reiz pat deva «kinderus».
Mārtiņos esmu ēdis pīli, bet īstu Mārtiņgaili gan ēdis neesmu.
