Valdība par jauno Latvijas Policijas akadēmijas (LPA) rektoru uz pieciem gadiem apstiprinājusi bijušo Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšnieku profesoru Vitoldu Zaharu.
Zaharu par LPA rektoru augstskolas Satversmes sapulce ievēlēja šā gada 15.maija sēdē, kad no 90 sapulces dalībniekiem 87 viņa kandidatūru atbalstīja, bet tikai trīs balsoja “pret”. Zahars šajās vēlēšanās bija vienīgais kandidāts uz minēto amatu.Zahars dzimis 1942.gadā Krāslavas rajonā. 1960.gadā viņš beidzis Ezernieku vidusskolu, bet pēc četriem gadiem – Viborgas aviācijas tehnisko skolu. 1974.gadā viņš absolvējis Iekšlietu ministrijas (IeM) Augstāko skolu Ļeņingradā, bet 1980.gadā – IeM akadēmiju Maskavā.1997.gadā Zahars LPA ieguvis tiesību doktora zinātnisko grādu krimināltiesisko zinātņu apakšnozarē, bet no 1997.līdz 1998.gadam viņš papildinājis savas zināšanas dažādos kursos un studiju vizītēs Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Kanādā un ASV.No 1969.līdz 1997.gadam Zahars ir strādājis dažādās IeM iestādēs, bet 1997.gada februārī viņš iecelts par IeM Cietumu administrācijas priekšnieku. Būdams šajā amatā, viņš lasījis lekcijas LPA, bet 1999.gadā viņš kļuvis par IeVP priekšnieku. Vēlāk, 2002.gada beigās, Zahars iesniedzis atlūgumu no IeVP priekšnieka amata sakarā ar pensijas vecuma sasniegšanu. 2005.gadā viņš kļuvis par mācībspēku LPA krimināltiesību katedrā.Jaunais LPA rektors ir arī 22 zinātnisko rakstu un 3 monogrāfiju autors. Viņš darbojies dažādās sabiedriskajās un politiskajās organizācijās, kā, piemēram, Latvijas Demokrātiskajā partijā un Latvijas Pirmajās partijā (LPP), bet 2005.gada martā viņš no LPP saraksta kandidējis Rīgas domes vēlēšanās.Līdzšinējā LPA rektore Ārija Meikališa turpmāk strādās Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, jaunajiem juristiem mācot Kriminālprocesu. Pēc pašas stāstītā, viņa LPA esot nostrādājusi 17 gadus un visi sapņi šajā laikā esot izsapņoti, tādēļ Meikališas dzīvē tagad sākšoties jauns posms.Kā ziņots, jaunu LPA rektoru augstskolas Satversmes sapulce mēģināja ievēlēt jau šā gada 14.martā, taču vienīgais kandidāts – profesors Osvalds Joksts – toreiz neguva pietiekamu sapulces dalībnieku atbalstu.
