Godinot ebreju holokausta upuru piemiņu, piektdien mežā pie Zālītes ielas, kur 1941.gada vasarā tika nogalināts ap diviem tūkstošiem ebreju, pulcējās Jelgavas Ebreju kultūras biedrības dalībnieki, pilsētas domes pārstāvji un citi jelgavnieki.
«Pa šo meža ceļu nāvē ir gājuši mūsu bērni, sievas un vīri. Viņu vidū bija Jelgavā pazīstami ārsti, skolotāji,» klātesošos uzrunāja Jelgavas Ebreju kultūras biedrības dibinātāja Fanija Raģe.Deviņdesmito gadu sākumā, pateicoties viņas vadītās biedrības pūlēm un daudzu jelgavnieku atbalstam, šajos masu kapos uzstādītas divas piemiņas plāksnes, kas vēsta par šeit notikušo traģēdiju. Atsevišķa piemiņas plāksne ir holokaustā nogalinātajiem bērniem.Atmodas laikā bija iecerēts vairāk«Kad mēs deviņdesmitajos gados kopā ar veco jelgavnieku Austri Meistaru šeit pirmo reizi ieradāmies, te vēl bija redzama tranšeja un pat atsegti cilvēku kauli,» atceras F.Raģe.Kā atzīmē Jelgavas Latviešu biedrības rosīgais darbinieks Jānis Raģis, daudz no tolaik iecerētā palicis neīstenots. Par to, piemēram, liecina velēnās ieaugušie guļus novietotie stabi, ko Dienvidu elektrisko tīklu darbinieki novietoja, lai iezīmētu puķu dobes. Uz piemiņas plāksnēm bija nolikti vairāki akmeņi – tā ir sena ebreju tradīcija. Akmeni nolietot, šo tradīciju ievēroja arī tagadējā Jelgavas Ebreju kultūras biedrības priekšsēdētāja Lidija Ribkina. Sarunā ar «Ziņām» viņa pastāstīja, ka patlaban biedrībā darbojas ap četrdesmit dalībnieku, kas kopā svin svētkus un arī piemin holokausta upurus.Tēvs juta briesmas«No savas bērnības Baltkrievijā Minskā atceros, kā kara trešajā dienā tēvs mūs ielika ratos un, neskatoties uz to, ka ceļus apšaudīja un bombardēja vācu lidmašīnas, mēs devāmies prom. Minskā palika vecvecāki, daudz radu un paziņu jo valdīja uzskats, ka vācieši taču ir kulturāla tauta, un ebrejiem nekas nedraud,» stāstīja Kalnciema iedzīvotājs Leonīds Rapoports. No pilsētas vadības pārstāvjiem nolikt ziedus pie pieminekļa bija ieradies domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis. Par piemiņas brīža māksliniecisko pusi parūpējās pašvaldības Sabiedrības integrācijas birojs. Savukārt zāli nomaļajā vietā jau iepriekš bija izpļāvuši pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība» darbinieki.
