Sācies otrais mēnesis, kopš akciju sabiedrībā «Latvijas keramika» saimnieko jaunais īpašnieks firma «Pavlros», kuras saimnieks ir no Maskavas.
Sācies otrais mēnesis, kopš akciju sabiedrībā «Latvijas keramika» saimnieko jaunais īpašnieks firma «Pavlros», kuras saimnieks ir no Maskavas. Amerikā reģistrētā firma uzņēmuma kontrolpaketi valsts kapitāla daļas apmērā (81 procents) iegādājās izsolē un pārspēja pārējos divus pretendentus. Oktobra sākumā par akciju sabiedrības prezidentu ievēlēts «Pavlros» pārstāvis Latvijā Aivars Janovskis. Viņu «Ziņas» arī iztaujāja par uzņēmuma tālāko stratēģiju un nostādnēm.
Būtisku izmaiņu nav
«Ziņas» jau rakstīja, ka līdz ar īpašnieku maiņu uzņēmumā notikusi arī kadru maiņa. No darba aizgājuši vairāk nekā 40 cilvēku vairāki vadošie darbinieki, arī strādnieki. Nākuši klāt 15 jauni.
Ražotnē Jelgavā nodarbināti 342 cilvēki, kopā ar filiālēm 420. A.Janovskis atzīst, ka, ņemot vērā uzņēmuma apgrozījumu, tik liels kolektīvs nav rentabls. Tāpēc vairāku darbinieku funkcijas, sevišķi formēšanas cehā, apvienotas. Līdz ar to palielinājies atalgojums, no cilvēkiem var prasīt arī lielāku atbildību.
Jaunais prezidents līdzšinējās darba gaitās ražošanā strādājis maz. Taču uzņēmuma darbinieku kodolu un tehnoloģisko potenciālu A.Janovskis raksturo kā spēcīgu, un līdz ar to grūtībām nevajadzētu rasties. Līdz šim «Latvijas keramikas» vājā vieta bijis mārketings un realizācija, pietrūcis pareizas finansu regulēšanas politikas. Tam arī tūliņ pievērsušies. Tiek gatavots produkcijas katalogs, domāts par piedalīšanos izstādē Tallinā. Ir cerības, ka ar Tirdzniecības un rūpniecības kameras palīdzību varētu notikt produkcijas izrādīšanas brauciens uz Norvēģiju. Svarīgi ir radīt pievilcīgu iepakojumu.
Lielākā uzmanība – noietam
Firmas «Pavlros» pamatdarbība saistīta ar preču realizāciju un tirdzniecības starpniecības pakalpojumiem. Keramikas ražotnes īpašnieka statusā lielākā uzmanība tikšot pievērsta produkcijas noietam. Līdzšinējās iestrādes liecinot par iespējām palielināt sūtījumu apjomu uz Dāniju. Šobrīd intensīvi tiekot strādāts ar klientiem Krievijā Maskavā, Sanktpēterburgā un citviet , lai jau nākamā gada sākumā ražotnes darbu varētu balstīt uz stabiliem pasūtījumiem.
Pagaidām pēc īpašnieku maiņas uz Krieviju aizsūtīta viena produkcijas partija. Turpmāko sadarbību A.Janovskis raksturo visai daudzsološi. Krievijas keramika salīdzinājumā ar mūsējo esot ievērojami sliktākas kvalitātes, bet cenu ziņā neatpaliekot. Savukārt tur nopērkamās Brazīlijas preces cenu ziņā esot vai desmit reižu dārgākas par Latvijā ražotām. Piemēram, mūsu servīze maksā 17 dolāru, bet analoga no Brazīlijas 150. Cenu ziņā šķēršļu noietam nebūšot, un, ieskaitot visus ar eksportēšanu saistītos izdevumus, produkcijas realizācija esot izdevīga. Līdz šim nopietnu tirdzniecības partneru trūkums Krievijā «Latvijas keramikai» ierobežojis iespējas.
Krīzes ietekme neuztrauc
A.Janovskis droši apgalvo, ka viņu neuztrauc Krievijas krīzes ietekme uz darījumiem. Līdztekus oficiālajai statistikai par pirktspēju un citiem parametriem esot realitāte, kas apstiprina, ka «viss notiek». Maskava un Sanktpēterburga no krīzes jau sākot atgūties un oficiālā noraidījuma vietā pret Latvijā ražoto vērojama lielāka labvēlība. Par Krievijai piegādāto produkciju norēķināties varēšot dažādi. Vieniem prasīšot priekšapmaksu, bet «Pavlros» jau pārbaudītie sadarbības partneri maksāt varēšot vēlāk. Kopumā Krievijā varētu realizēt apmēram 60 procentu no kopējā izstrādājumu klāsta.
Cer uz parādu kapitalizāciju
Izstrādāts projekts par investīciju piesaisti sešu miljonu dolāru apmērā jaunas līnijas ierīkošanai nepabeigtā ceha vietā. Taču, kamēr nav stabila noieta tirgus un nav pārliecības par valdības pretimnākšanu investīciju piesaistē, līdzekļu ieguldīšana nenotiks. Faktiski, ņemot vērā turpat divu miljonu latu parādu, uzņēmumu var uzskatīt par bankrotējušu. Lai uzlabotu situāciju, izstrādāts un Ekonomikas ministrijai iesniegts ienākumu nodokļa kapitalizācijas projekts. Pēc A.Janovska domām, tā kā lielākā Jelgavas ražotne ir to rūpnīcu desmitniekā, kas pašreizējos apstākļos nav samazinājusi darbinieku skaitu, strādā, veic tekošos nodokļu maksājumus un mazliet dzēš agrākos parādus, pretimnākšana no valdības puses būtu loģiska.
Uz norādījumu, ka uzņēmuma patiesā (faktiskā bankrota) situācija jaunajam īpašniekam pirms izsoles taču bija zināma un ar to bija jārēķinās, A.Janovskis atgādina par pārējiem pretendentiem. Proti, vienīgi «Pavlros» nolūks, izsoles summu palielinot par 240 tūkstošiem latu, bijis turpināt keramikas ražošanu Jelgavas cehos. Ja virsroku ņemtu citi interesenti, Jelgavas ražotne tiktu likvidēta un iekārtas izpārdotas. Vienīgi balzama krūku cehs būtu pārcelts uz citu Latvijas vietu. «Pavlros» galvenais mērķis ražot. Nevar ignorēt arī to, ka bez uzņēmuma palīdzības nespēj iztikt lielākā daļa Latvijas individuālo keramiķu un mazāku keramikas cehu. Viņus Jelgavas ražotne nodrošina ar māliem, glazūrām un citām izejvielām.
Laiks rādīs
Laiks rādīs, cik dzīvotspējīgi izrādīsies pašreizējie nodomi. Brīžiem šķiet, ka daudzsološās noskaņas uz vispārējā fona ir nedaudz rožainas. Taču viss ir relatīvs. Akciju sabiedrības iepriekšējais prezidents Jānis Gasparenoks ar norisēm ir apmierināts, jo viss notiek, esošā produkcija papildinās ar jaunu. Šādā gadījumā nav iemesla neapmierinātībai.
Domes priekšsēdētāja vietnieks Raitis Vītoliņš. Viņš ir gandarīts, ka uzņēmumā patstāvīgi spēj izstrādāt projektus, kā gadījumā ar nodokļu kapitalizāciju. Projekta izvērtēšana gan varētu ieilgt, jo galavārdu teiks jaunā valdība.
