80 gadi jau pagājuši kopš neaizmirstamās dienas, kad sarkanbaltsarkanais karogs vēstīja Latvijas brīvības rītu.
80 gadi jau pagājuši kopš neaizmirstamās dienas, kad sarkanbaltsarkanais karogs vēstīja Latvijas brīvības rītu. Gribu savās atmiņās pakavēties pie tā laika, kad brīvā Latvija svinēja savus 20 gadu šūpuļa svētkus. Kas tad notika 1918. gada 18. novembrī Jelgavā? Kāda Jelgava izskatījās šajā dienā tērpta svētku rotā?
18. novembra miglainais rīts. Gaismai austot, pilsētā pie visām mājām ir karogi. Simti un tūkstoši kā sarkanbalti ziedi. Karogi vēstīja lielās svētku dienas atklāšanu. Iespaidīgi izskatījās karogi pie daudzstāvu mājām. Tie nolaidās gar namu fasādēm no jumta līdz zemei. Pulksten 8 no baznīcu torņiem atskanēja svētrīta zvani.
Pēc neilga laika no triju baznīcu: Sv.Trīsvienības, Sv.Vienības un Sv.Annas torņiem atskanēja pūtēju orķestru spēlētie korāļi. Tā, kā netālu no manas dzīves vietas atradās Sv.Annas baznīca, tad skaidri bija dzirdams korālis «Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils» trešā Jelgavas kājnieku pulka orķestra atskaņojumā. Noslēdzot rīta astoto stundu, atkal skanēja baznīcu zvani.
Pulksten 9.30 Jelgavas valsts un pašvaldības iestāžu, skolu un organizāciju pārstāvji pulcējās pie Lāčplēša pieminekļa, lai pateiktos tiem, kas devuši valstij un Jelgavai brīvību. Pie pieminekļa dega svētā uguns. Trešā Jelgavas kājnieku pulka orķestris atskaņoja korāli: «Kādā nu mierā». Delegāciju pārstāvji nolika vainagus un ziedus.
Nobeigumā orķestris atskaņoja «Lielo Jundu». Tad dalībnieki ieradās Meža «Nikolaja» kapsētā pie brāļu kapu vietām. «Kritušie varoņi», teica LLK priekšsēdētājs R.Dzērve, «godbijībā, pateicībā un mīlestībā nesam šos ziedus un solāmies būt mūžam uzticīgi mūsu valstij un veltīt tai savu darbu, labklājību».
Vainagus un ziedus nolika arī pārējie pilsētas un sabiedrības pārstāvji.
Pulksten 11 pilsētas dievnamos notika svinīgi dievkalpojumi. Sv.Trīsvienības baznīca cilvēku pārpildīta. Ieradušies karavīri, aizsargi, pašvaldība un skolu jaunatne. Piedalās arī zemkopības ministrs J.Birznieks. Prāvests T.Bekers teica ievadvārdus. Liturģiju vadīja A.Lūsis. Par Latvijas brīvības dienu runāja virsmācītājs J.Ķullītis. Lūgšanu sacīja O.Kraulis. Gala vārdus teica sirmais prāvests J.Reinhards. Piedalījās 3. Jelgavas kājnieku pulka orķestris. Dievkalpojumā dziedāja Jelgavas skolotāju institūta koris J.Mediņa vadībā. Līdzīgi piemiņas dievkalpojumi notika arī citos dievnamos.
Pulksten 12.30 Hercoga Jēkaba, tagadējā Centrālajā, laukumā pulcējās valsts svētku parādes dalībnieki. Ieradās Jelgavas garnizons, aizsargi, sabiedriskās un jaunatnes organizācijas, skolu jaunatne ar valsts karogiem. Atskan sveikšanas maršs. Parādes komandētājs pulkvežleitnants Kēlers nodod ziņojumu pulkvedim A.Apsītim. Apsītis sasveicinās ar parādes dalībniekiem un saka svētku uzrunu. Visi parādes dalībnieki un skatītāji beigās nodzied tautas lūgšanu «Dievs svētī Latviju». Parādes dalībnieki, raitā solī soļo gar parādes pieņēmējiem.
Jelgavas galvenās ielas Lielā, Pils, Katoļu, Akadēmijas un Pasta ir cilvēku pārpildītas. Ietves nespēj uzņemt visus kājāmgājējus, tādēļ aizņemta ir arī ielu braucamā daļa. Pulkstenis rāda 17 un pēkšņi jau krēslā tītā Jelgava atmirdz gaišās svētku ugunīs. Ļaužu straume pa Lielo un Pils ielu dodas Rīgas virzienā. Mūsu acu priekšā paveras sirmā Jelgavas pils vairāk nekā četru tūkstošu daudzkrāsainu spuldzīšu un prožektoru mirdzumā. Pils priekšā gar alejas abām pusēm uzstādītas 20 gaismas kolonas ar zaļi baltām spuldzītēm, kas simbolizē Latvijas valsts 20 gadu pastāvēšanu. Kolonu galā virs pils vārtiem trīs zeltainas vārpas spuldžu ornamentā. Ēkas fasādes kontūras izgaismo prožektori. Lielupes pusē pils ieejas priekšā izveidota strūklaka. Tās šaltis traucas pret naksnīgajām debesīm gandrīz kastaņu alejas augstumā drīz zilas, zaļas, sarkanas. Pils korpuss izgaismots prožektoriem atmirdz Lielupes rāmajos ūdeņos. Pils un Lielās ielas malās no Lielupes tilta līdz Hercoga Jēkaba laukumam gar ielas malām deg 40 lāpas. Iespaidīgi spuldzīšu mirdzumā izgaismots Driksas tilts ar četrām kolonām stūros. Spuldzīšu gaismā mirdz pilsētas valdes nams ar uzrakstu «Visu Latvijai». Ap nama torni divi sarkanu spuldzīšu loki. Gar Akadēmijas ielas malām deg «ploškas», bet namu fasādes grezno karogi un spuldžu virtenes. Pa gabalu spuldžu mirdzumā staro Jelgavas stacija. Tās priekšā izgaismots Lāčplēša piemineklis ar svēto uguni un aizmugurē lieliem valsts karogiem. Stacijas ēku rotā divi dzelzceļa simboli spārnotie riteņi. Uz stacijas ēkas jumta uzraksts ar spuldzītēm «Mūs vieno Latvijas svētais vārds». Pāri stacijas ieejas durvīm zem trijām spuldžu zvaigznēm «1918 XX 1938».
Pulkstenis rāda jau desmito stundu, bet Jelgavas ielas vēl ir cilvēku pilnas. Ikkatrs veikala skatlogs ir ievērības cienīgs savā svētku rotā. Iedzīvotāju māju logos iedegtas sveces. Visur valda līksmība. Cilvēki satiekoties viens otru apsveic valsts svētkos.
Dežūrējošiem kārtībniekiem nav ko darīt. Viņi tikai noskatās kā ļaudis nesteidzoties vēro krāšņo Jelgavu. Vēlā naktī izdziest spuldžu virtenes, spuldžu uguņotie vainagi, satumst greznotie veikalu skatlogi un nodziest logos sveces.Redzētais līdz mūža beigām kā skaista pasaka paliks neizdzēšamā atmiņā. Vai kas līdzīgs būs šogad Latvijas valsts dibināšanas 80. gadadienā?
