Šonedēļ trīs dienu vizītē Jelgavas rajonā uzturas Norvēģijas Disleksijas asociācijas trīs pārstāvji: vadītājs Henings Solens un pārstāve Benta Solena, kā arī asociācijas logopātu apvienības vadītāja Fredisa Harstade.
Šonedēļ trīs dienu vizītē Jelgavas rajonā uzturas Norvēģijas Disleksijas asociācijas trīs pārstāvji: vadītājs Henings Solens un pārstāve Benta Solena, kā arī asociācijas logopātu apvienības vadītāja Fredisa Harstade.
Pieņemšanā rajona Padomē H.Solens stāstīja, ka brīvprātīgo entuziastu sabiedriskā organizācija Norvēģijā pastāv jau 20 gadu. Tā nodarbojas ar cilvēkiem, kam ir runas problēmas, kuru iemesls nav vis runas aparāta traucējumi, bet cita veida bieži vien ar psihi saistītas aiztures. Bez problēmu tiešā risinājuma uzmanība tiek pievērsta šo cilvēku pašapziņas stiprināšanai un kompleksu mazināšanai.
Sākotnēji izveidotas vietējas grupas, lai iepazīstinātu skolu un pirmsskolas iestāžu darbiniekus ar disleksiju kā tādu. Tā izveidojies speciālistu tīkls, kas ar bērniem un pārējiem runas problēmu skartajiem cilvēkiem strādā kompetentā līmenī. Pamazām uzkrāts bagātīgs metodisko materiālu klāsts un praktiskā pieredze. Taču arī šobrīd nevar apgalvot, ka visi jautājumi ir atrisināti.
Bet tas nav atturējis savā pieredzē dalīties ar citu ieinteresēto valstu pārstāvjiem. Kaut arī situāciju logopēdijas un disleksijas jomā norvēģi pie mums nav iepazinuši pilnībā, tomēr jau uzreiz var atzīt, ka Latvijā problēmu ir daudz. Tāpēc Norvēģijas Ārlietu ministrijā iesniegts kopējs projekts par šo jautājumu risināšanu mūsu valstī. Iespējams, ka nākamgad tas varētu saņemt arī finansējumu. Taču neatkarīgi no tā norvēģu asociācijas pārstāvji šeit domā rīkot izglītojošu konferenci logopēdiem un citiem, galvenokārt bērnudārzu un skolu speciālistiem, kas attiecīgajās iestādēs jau nodarbojas vai varētu nodarboties ar dažādu runas traucējumu izpausmju mazināšanu.
Jelgavas rajons ir pirmais, ar kuru sākta sadarbība. Oslo mācību līdzekļu centrā jau bijusi izglītības pārvaldes pārstāve Māra Pūre un logopēdu rajona apvienības vadītāja Ingrīda Lindenberga no Elejas. Elejas vidusskolai un Jelgavas psihoneiroloģiskajai slimnīcai piegādāti datori izmantošanai logopēdijā. Jāteic, ka F.Harstade sakarus ar slimnīcu uztur jau ceturto gadu. Kādu laiku viņa tajā strādājusi kā brīvprātīgā.
Asociācijas pārstāvji no Norvēģijas apmeklējuši psihoneiroloģisko slimnīcu, Staļģenes pamatskolu, kur bērniem piemīt valodas problēmas. Pabūts arī Aizupes un Līvbērzes pamatskolās, Elejas vidusskolā un bērnunamā.
Logopēde I.Lindenberga no savas pieredzes apliecina, ka ar katru gadu dažādi defekti parādās aizvien vairāk un ar katru gadu aizvien smagāk psiholoģiskās nospiestības apstākļos sasniedzami rezultāti. Sākumā logopēdi strādājuši vienīgi Ozolniekos un Elejā. Kopš maija šie speciālisti bija piecās, bet šobrīd jau desmit skolās.
Oficiāli logopēdiem atvēlētas piecas likmes. Lai kā tās dalītu, visas 27 vispārizglītojošās iestādes ar speciālistiem nebūs nodrošinātas.
Taču neatkarīgi no tā logopēdu apvienības mērķis ir panākt, lai katrā skolā un bērnudārzā būtu zinošs cilvēks, kas visiem bērniem, kam tas nepieciešams, palīdzētu risināt valodas un runas problēmas. Apvienojot savus spēkus ar norvēģu kolēģu pieredzi un iespējām, rezultāti nenoliedzami būtu jūtamāki.
