Kaut arī lielākajai daļai jelgavnieku mājokļos ir pieejams siltais ūdens, tomēr daudzi vismaz reizi nedēļā labrāt dodas mazgāties uz pirti.
Kaut arī lielākajai daļai jelgavnieku mājokļos ir pieejams siltais ūdens, tomēr daudzi vismaz reizi nedēļā labrāt dodas mazgāties uz pirti. «Ziņām» Jelgavā izdevās atrast tikai divas tā saucamās publiskās jeb «krievu» pirtis Dambja un Pļavu ielā. Tas ir ērti kā pilsētas centra iedzīvotājiem, tā arī Pārlielupes ļaudīm.
Nikolajs Vasiļjevs jau trīs gadus ir Pļavu ielas pirts saimnieks. Viņš sacīja, ka tā savulaik esot atpirkta no cukurfabrikas. Nikolajs neslēpj, ka pirts uzturēšana nenes peļņu. Mēneša laikā nopelnītā nauda, kas esot tikai nedaudz pāri 100 latiem, tiekot nemitīgi ieguldīta pirts telpu labiekārtošanā. Nebūtu rentabli, ja pirts darbotos visu nedēļu, tādēļ tā strādā tikai nedēļas nogalē: ceturtdienās ir tā saucamā «sieviešu diena», kad mazgāties dodas tikai dāmas, bet piektdienas un sestdienas ir «kungu dienas». Svētdienās uz pirti var nākt visa ģimene. Atsevišķā telpā, kurā ir arī galdiņš, var iemalkot kaut ko atspirdzinošu, pamatīgi izpērties uz lāvas, paplunčāties nelielā baseinā un gluži vienkārši relaksēties.
Saimnieks atzīst, ka lielāks mazgāties gribētāju skaits esot, kad pilsētā nav karstā ūdens. Kaut arī viena pēršanās reize cilvēkam maksā latu, bet pensionāriem un bērniem 50 santīmu, ne visi var atlicināt šādu naudiņu, lai aizietu uz pirti. Un tomēr vislabprātāk peroties pensionāri. Turpat pirtī var nopirkt slotu, tā maksā 50 santīmu.
Pirts uzturēšana ar katru gadu saimniekam izmaksā krietni dārgāk. Pirms pāris gadiem kubikmetrs malkas maksāja trīs latus, tagad tā cena pārsniedz septiņus latus, un mēnesī malkai vien tiek tērēts150 latu. Ūdens tiek sildīts īpašā katlā, kas kurināms tikai ar lapu koku malku. Arī pirts akmeņi, kas izdod siltumu, ir jāmaina vismaz divas reizes gadā. Pēc pēršanās klienti var nomazgāties dušās. N.Vasiļjevs ir pārliecināts, ka Pļavu ielas pirtī tiek ievērotas visas sanitārhigiēniskās prasības. Ik pēc trim mēnešiem sanitāros apstākļus pirtī kontrolē sanitārā inspekcija.
Vienīgais koplietošanas inventārs pirtī esot vanniņas, kuras pirms katras pēršanās īpašā šķidrumā tiekot rūpīgi izmazgātas un tādā veidā dezinficētas. Arī dienas beigās tās vēlreiz tiekot kārtīgi dezinficētas.
N.Vasiļjeva sapnis ir nākotnē pie pirts atvērt frizētavu, kurā dāmas varētu izžāvēt matus un nepieciešamības gadījumā ieveidot frizūru.
Arī pats Nikolajs ir aktīvs pirts piekritējs. Viņš pērties ejot katru svētdienu kopā ar savu ģimeni. Galvenokārt jau, lai mazgātos, bet vispatīkamākais visā šajā procedūrā esot relaksācija, ko varot sniegt tikai pirts.
Diemžēl Dambja ielas pirts saimniece ar «Ziņām» runāt kategoriski atteicās. Galvenā grāmatvede to argumentēja ar direktores laika trūkumu un aizņemtību pašai ar savām problēmām.
66 gadus vecā Veronika P. uz pirti nākot ne biežāk kā divas reizes mēnesī, bet, ja ļautu veselība un pirts maksa būtu zemāka vai pensija lielāka, tad Veronika mazgāties dotos katru dienu. Kundze dzīvojot Jelgavā kādā vecā mājā, kurā neesot nedz ūdensvada, nedz vannas. Viņa uzskata, ka pirtī varot izdzīt daudzas kaites. Jaunībā uz pirti viņa gājusi svētdienās kopā ar ģimenes draugiem, paziņām, kaimiņiem. Pēc mazgāšanās bieži vien kopā pasēdējuši un pasvinējuši.
