90.gadu sākumā pieļautā kļūda vidusskolā ieviest mācību priekšmetu izvēles sistēmu, kā arī izmaiņas izglītības saturā radījušas nopietnas grūtības jauno speciālistu sagatavošanā, uzskata Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) mācībspēki.
Pats par sevi runā fakts, ka pērn visbiežāk LLU abiturienti matemātikas centralizētajā eksāmenā bija ieguvuši C (sešas balles) un D (piecas balles) līmeni.«Visi inženierzinātņu priekšmeti ir saistīti ar matemātiku un fiziku. Students ar nepilnīgām zināšanām tajos kļūst ne tikai par parādnieku, bet arī nespēj apgūt specialitāti, jo viņam nav attīstīta loģiskā domāšana un viņš neprot pietiekoši labi operēt ar matemātiskajiem jēdzieniem un fizikas procesiem,» norāda LLU Informācijas tehnoloģiju fakultātes dekāne Irina Arhipova.30 procentiem – E līmenisBez matemātikas LLU neiztikt nevienā studiju programmā – to augstākajā līmenī apgūst gan topošie lauksaimnieki, pārtikas tehnologi un sociologi, gan, protams, ekonomisti, informātiķi, būvnieki un citu specialitāšu pārstāvji, kuriem šīs zināšanas profesijā ir vitāli nepieciešamas. Tomēr pat inženierzinātņu programmu pasniedzēji sūdzas par studentu vājo spēju orientēties skaitļu un rēķinu pasaulē. Pērn A (astoņas balles) vērtējumu centralizētajā matemātikas eksāmenā, kas, iestājoties augstskolā, deva papildus punktus, spēja uzrādīt tikai trīs līdz pieci procenti jaunuzņemto Ekonomikas (EF), Lauku inženieru (LIF) un Tehniskās fakultātes (TF) studentu. Savukārt vājākajā, E (četras balles) līmenī, savas zināšanas bija nodemonstrējuši desmit procenti EF, astoņi – LIF, 30 – TF, 18 – Meža fakultātes un 20 – Informācijas tehnoloģiju fakultātes studentu.Grāmata radošiem vidusskolēniemKāpēc vidusskolā tik grūti apgūt šo mācību priekšmetu?«Tas ir mans subjektīvs vērtējums, tomēr laikā, kad pati studēju, mēs vienā tēmā apguvām tikai dažas metodes, bet – dziļi un pamatīgi. Patlaban skolēniem piedāvā daudz vairāk metožu, kuras viņi iemācās pavirši, rezultātā nespējot saskatīt saikni ar iepriekšējam tēmām. Viņi uztver priekšmetu kā formulu kopumu, nevis kā loģisku ķēdi,» pārliecināta I.Arhipova, atzīstot, ka līdz šim lietotā mācību grāmata bija paredzēta ļoti radošiem vidusskolēniem, kas velta pietiekoši daudz laika patstāvīgam darbam.Problēmas varētu sākt risināt ar nākošo mācību gadu, kad valstī tiks ieviests jauns izglītības saturs dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos. Tā matemātikas mācību satura konceptuālais modelis, piemēram, paredz trīs virzienus – «Matemātiskie modeļi», «Pētnieciskā darbība» un «Cilvēka, sabiedrības un vides mijiedarbības matemātiskie aspekti», tomēr būs vajadzīgs laiks, līdz pārmaiņas nesīs rezultātus, pārliecināti speciālisti. Vēl par šo tēmu – ceturtdienas, 17.jūlija, «Zemgales Ziņās».
