Nepatīkamu pārsteigumu otrdienas rītā piedzīvoja Asteru ielas 4. nama iedzīvotāji.
Nepatīkamu pārsteigumu otrdienas rītā piedzīvoja Asteru ielas 4. nama iedzīvotāji. Visā mājā pulksten 8.55 pazuda elektrība. «Latvenergo» darbinieks, kas dežurēja pie avārijas dienesta telefona 050, paskaidroja, ka notiekot plānotais transformatoru remonts un elektrības nebūšot līdz darbdienas beigām. Uz pārmetumiem par to, ka klienti iepriekš nav brīdināti par elektrības padeves pārtraukumu, «Latvenergo» pārstāvis atbildēja, ka viņi par plānotajiem darbiem esot informējuši 1. namu pārvaldi, kuras darbiniekiem tad arī vajadzējis brīdināt iedzīvotājus. Arī divu šajā namā atrodošos veikalu darbinieki par gaidāmo elektrības atslēgšanu nebija brīdināti.
Vai «Latvenergo» ir tik nabadzīgs uzņēmums, ka nevar atļauties ielikt vietējā avīzē sludinājumu par gaidāmajiem līniju profilakses darbiem, kā to savulaik darīja «Lattelekom»? Galu galā klienti par izlietoto elektroenerģiju maksā nevis namu pārvaldēm, bet gan Dienvidu elektriskajiem tīkliem. Gan «Latvenergo», gan arī ūdensvada un kanalizācijas uzņēmums novēlis visas galvenās rūpes par saviem klientiem uz namu pārvaldēm un nodarbojas tikai ar naudas iekasēšanu. Šāda attieksme pret patērētājiem nebūt nespodrina abu minēto uzņēmumu prestižu patērētāju acīs. Bet nav jau arī īpaši jācenšas – neviens līdz šim nav mēģinājis ierīkot pagalmā artēzisko aku vai uzstādīt savu dīzeļelektrostaciju. Un diemžēl arī namu pārvaldes darbu īrnieki ietekmēt nevar. Viņi var tikai, vakarā pārnākot no darba, noraudzīties uz peļķi, kas iztecējusi no atkusušā ledusskapja un, uzslaukot ūdeni, ar kādu stiprāku vārdu pieminēt monopoluzņēmumus, kuriem klientu vēlēšanās saņemt kvalitatīvus pakalpojumus ir dziļi vienaldzīga.
Kad es šo stāstu pastāstīju savam kolēģim, viņš sacīja: «Bet vai tu zini, ka Gruzijā kara laikā elektrība bija tikai divas stundas dienā?»
Tā nu man radās reklāmas saukļa ideja: «Mēs piedāvājam jums pakalpojumus par Eiropas cenām, bet Āfrikas kvalitātē.»