Šā gada pirmajā pusē Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējušās summas, rāda laikrakstā “Dienas Bizness” publicētais “Baltic Screen” pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusē.
Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gaidīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais “Domina Shopping” pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu.Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.Ja pagājušā gada otrajā pusgadā varēja runāt par tendenci, kad lielo darījumu veicēju (pircēju) lauvas tiesa nāca no ārvalstīm un pircēji iztika bez Latvijas banku hipotekārā kreditējuma, tad tagad faktiski pazuduši arī ārzemnieki, – vienīgie izņēmumi ir kaimiņvalstu mazumtirdzniecības uzņēmumi, kas visu pirmo pusgadu gan Rīgā, gan citviet Latvijā ir iegādājušies jaunas zemes platības, acīmredzami domājot par jaunu veikalu un lielveikalu būvi.Tā vietā tagad vairākums darījumu ir formāli (fiziskā persona īpašumu pārdod pati sev kā juridiskai personai vai arī kādam ģimenes loceklim), un papildus tam biežāki kļuvuši arī darījumi, kad īpašniekus maina nopietni ražošanas objekti.Savukārt darījumi, kur īpašums acīmredzami tiek iegādāts kā spekulāciju objekts, faktiski nav manāmi, un tāpat no lielo darījumu skatuves pazuduši arī vēl pirms gada neskaitāmie attīstītāji.”Ir visas pazīmes kā pēc ballītes. Kādam ir jāmaksā rēķins, un nav skaidrs, kurš to darīs. Esat kādreiz spēlējuši pokeru? Tur uz galda ir liela kaudze ar naudu, un kādā brīdī pastiepjas viena roka un to visu aizvāc. Bankām atbrauca mātes banku bargie onkuļi un pateica – paspēlējāties, pietiek. Visa tā spēlīte jau notika par banku naudu. Piedraudēja, ka kāds var palikt bez amata. Un bankām palīgā nāca valdība ar savu inflācijas apkarošanas plānu. Bankas varēja ietaupīt krietnu naudas žūksni, kas būtu jātērē PR kampaņās, skaidrojot, kādēļ vairs kredītus nedod tik viegli,” – tā pirms pusgada situāciju skaidroja uzņēmuma “Latio” īpašnieks Edgars Šīns.Pusgada laikā banku nostāja viņa skatījumā būtībā nav mainījusies: “Banku attieksme ir vienkārša – ir riskanti finansēt nekustamo īpašumu. Ir uzņēmumi, kuriem ir savi līdzekļi, tie arī pērk, bet uz kredīta nopirkt īpašumu pašlaik ir ļoti grūti.”Vēl lakoniskāks ir uzņēmuma “Balsts” valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš: “Kredītus tagad ir grūti dabūt, lai gan mēs joprojām lielāko daļu darījumu veicam ar bankas finansējumu.”Savukārt nekustamo īpašumu uzņēmējs, “1st office” valdes priekšsēdētājs Andris Citko min arī konkrētu banku nostāju: “Kredītus nekustamo īpašumu pirkšanai neizmanto, jo tiem, kuri pērk, nevajag kredītus, – tie tagad ir ilgtermiņa ieguldījumi, tādēļ kredīti tur neattaisnojas. Kredītus ņem tikai tie, kuri pērk sev. “Aizkraukles banka” vispār pašreiz nefinansē nekustamo īpašumu darījumus. “Parex” arī neko jaunu ārā nedod…”Arī “DnB NORD bankas” Pārdošanas vadības pārvaldes vadītājs Ilmārs Vamzis piekrīt, ka pašreizējā situācijā Rīgā lielo darījumu skaits samazinājies, jo īstermiņa investoriem tiešām nav intereses veikt šādus pirkumus.Savukārt “Hansabankas” Nekustamo īpašumu finansēšanas nodaļas vadītājs Reinis Tauriņš akcentē apstākli, ka pašlaik tikai retais lielais īpašums tirgū tiek piedāvāts pirmoreiz: “Nekustamo īpašumu projektu finansēšanas politikā ievērojami pieauga projektu naudas plūsmas nozīme, otrajā vai pat trešajā plānā atstājot īpašuma vērtību, uz kuras pamata iepriekš tika balstīti spekulatīva rakstura darījumi. Turklāt patlaban retais īpašums tirgū tiek piedāvāts pirmo reizi, pamatā tie ir kārtējā pārdošanā ar kārtējo uzcenojumu. Esmu pārliecināts, ka ir samazinājies arī šādu darījumu skaits kopumā. Atļaušos prognozēt, ka lielākā daļa no šiem darījumiem ir saistīti ar komercobjektu pirkšanu/pārdošanu vai namīpašumiem Rīgas centrālajā daļā.”Vietējie nekustamo īpašumu jomas uzņēmēji arī atzīst acīmredzamo – ārzemnieki no Latvijas nekustamo īpašumu tirgus tiešām lielākoties ir prom vismaz tajā nozīmē, ka neko jaunu vairs neiegādājas, vismaz īstermiņa spekulanti – jau nu noteikti ne.”Ārzemnieki mūsu tirgū bija īstermiņa spēlētāji. 2007.gadā jau nekustamos īpašumus pirka ilgtermiņa ieguldījumiem, jo lielajam vairumam bizness ir beidzies,” – tik vienkārši situāciju skaidro Citko. Viņam piebalso arī Šīns: “2005.gadā bija tirgus kāpums, tad arī bija ārzemnieki. Kad būs iespēja nopelnīt 10-12%, tad arī ārzemnieki atgriezīsies, jo pie pašreizējās peļņas 3-4% viņiem nav interesanti.”Šā gada pirmajā pusē lielākais darījums – 9,93 miljonu latu vērtībā – bija 1019 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar piecstāvu ēku Vaļņu ielā 11 pārdošana. Ēkas īpašnieki – bijušais “Unibankas” vadītājs Andris Bērziņs, Juris Aizezers, Ieva Krastiņa un ekspremjera Andra Šķēles bijusī dzīvesbiedre Dzintra Šķēle – daļu no sev piederošajām īpašuma daļām šī gada martā par 9,93 miljoniem latu pārdeva paši sev piederošajai SIA “Vaļņu nams 11”.Otrs lielākais reģistrētais darījums ir 3,52 miljonu latu vērts – par šādu summu SIA “VST” šā gada februārī no gaļas pārstrādes uzņēmuma SIA “M.V.A” nopirka 32 474 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu ar ražošanas korpusu, inženierkorpusu, administratīvo un sadzīves telpu korpusu un trim palīgbūvēm Granīta ielā 10.Trešajā vietā ierindojas 3,2 miljonus latu vērts darījums – par šādu summu Latvijas Banka iegādājusies atlikušās daļas no nekustamā īpašuma Krišjāņa Valdemāra ielā 1b.
