Šīsdienas gaviļnieci Veltu Zātiņu pazīst tik daudz jelgavnieku un rajona cilvēku, ka ne saskaitīt, ne sarēķināt.
Šīsdienas gaviļnieci Veltu Zātiņu pazīst tik daudz jelgavnieku un rajona cilvēku, ka ne saskaitīt, ne sarēķināt. Jo – Velta Zātiņa ir medicīnas māsa daudziem tik mīļajā vecajā slimnīcā. Veltiņa – māsiņa Veltiņa.
Katram ir tāds vārds, kādu liktenis lēmis, uzskata pati gaviļniece.
Visiem viņa mīļa un visu viņa var, tā par viņu saka 2. terapijas nodaļas vadītāja ārste Skaidrīte Ādamsone. Nav vēnas, kurā Veltiņa nespētu ietrāpīt adatu. Pat no «ātrajiem» gudro, kā tikt pie Veltiņas. Un visi mani draugi arī. Viņa ir izaudzinājusi trīs dēlus, un viņai ir seši mazbērniņi! Veltiņa šajā slimnīcā ir nostrādājusi trīsdesmit gadu kā pēc māsu skolas atnāca, tā te arī palika. Un vēl jums tik vajadzēja redzēt, kādi ziedu kalni nāca slimnīcā 12. septembrī, kad Veltiņai bija apaļa jubileja!
Bet Veltiņa tikmēr sēž procedūru kabineta stūrītī un piesarkusi smaida šajās dienās vecās slimnīcas mediķiem labi un uzmundrinoši vārdi ir ļoti no svara. Nezināšana un nedrošība par rītdienu ir mokoša.
Es jau teicu, ka vārdadienas svinību nebūs, es pat to aizliedzu, saka pati Veltas kundze. Esmu dziļā depresijā, un citi tāpat. Lai runājam par ko runādami, tik pie slimnīcas likteņa vien atgriežamies.
Un tomēr, Veltas kundze zina, ka draugi būs klāt, tie, kuri palīdzēja, kad vīrs nomira, kuri ir kopā ar viņu arī baltajās dienās «viņi vienkārši ir». Taču ierastā cienasta cepelīnu šogad vis nebūšot. Neesot ne laika, ne spēka tos gatavot.
Bet cepelīni Veltas kundzei ir tāda ģimenes tradīcija pat 60 gadu jubilejā ar tiem ciemiņi cienāti. Tos viņu ģimenē «ieviesis» tētis lietuvietis. Viņš «pie vainas» bijis arī meitas vārda došanā. Meitēns pasaulē nācis Ernas dienā, un mamma noteikusi būs Erna. Tēvam uzticēta meitas reģistrēšana, bet kamēr viņš līdz īstajai vietai ticis, mātes līdzdotais vārdiņš aizmirsies. Velta un Velta tik vien malies pa galvu. Un tā arī teicis:
Veltiņa vārdā. Tāda mīlīga.
Nu tāda mīlīga arī viņa augusi un izaugusi par māsiņu. Augu dienu no rīta līdz vakaram šajā slimnīcā vien strādājusi, taču paspējusi trīs dēlus izaudzināt. Ar viena Jāņa ģimeni dzīvo kopā. Dēli medicīnai nav pievērsušies. Taču mazdēliņš Jānītis, kuram bērnudārzā likts zīmēt, kas viņš būs, kad liels izaugs, uzzīmējis guļošu slimnieku ar visu sistēmu un dakteri Viesturu Liepu klāt. Kas zina, gan jau vecmāmiņai tāda priecīga cerībiņa iedzirkstī sirdī ja nu…
Lai tad tā arī būtu!
