«Latvenergo» Klientu dienā Dienvidu elektrisko tīklu uzņēmumā ikviens interesents varēja noskaidrot ar elektroenerģijas pieslēgšanu, uzskaiti un realizāciju saistītus jautājumus.
«Latvenergo» Klientu dienā Dienvidu elektrisko tīklu uzņēmumā ikviens interesents
varēja noskaidrot ar elektroenerģijas pieslēgšanu, uzskaiti un realizāciju saistītus jautājumus.
Patīkami, ka elektroenerģijas cena tuvākajā laikā nepalielināsies.
Nākamajā gadā tarifu bija paredzēts paaugstināt par desmit procentiem. Taču tas nenotiks, pateicoties aizvadītās vasaras laika apstākļiem, kuru ietekmē Daugavas HES kaskāde atšķirībā no iepriekšējiem gadiem enerģiju varēja ražot gandrīz bez pārtraukuma. Tas ļāvis samazināt elektroenerģijas importu šā gada deviņos mēnešos no ārvalstīm iepirkts tikai 2,1 procents.
Elektroenerģijas patēriņš turpina samazināties lauksaimniecības uzņēmumos un zemnieku saimniecībās (par 4,2 procentiem). Rūpniecībā, sākot ar šī gada pirmo ceturksni, tas pakāpeniski pieaug. Taču gada apjoms joprojām ir gandrīz par 3000 gigavatstundām mazāks nekā 1985. gadā.
Elejas pagasta padomes priekšsēdētājs Leonīds Koindži-Ogli ieteica padomāt par klientu ērtībām rēķinu piegādes un norēķināšanās procesā. Šobrīd patērētājam, lai nokārtotu rēķinus, reizes trīs jāmēro ceļš uz eletrotīklu uzņēmumu.
DET Jelgavas tīklu rajona vadītāja vietnieks elektroenerģijas realizācijas jautājumos Zigurds Ulmanis apstiprināja, ka pie norēķinu sistēmas uzlabošanas tiekot strādāts. Par skaitītāju rādījumiem uzņēmumu var informēt telefoniski, bet pēc tam dati tā vai tā noteikti jāiesniedz arī rakstiski.
Elejas pašvaldības vadītāju neapmierināja arī situācija ar ielu apgaismošanas ierīcēm. Pagasts varētu uzņemties gaismas ķermeņu iegādi, bet ielu apgaismes tīklu remonts tam nav pa spēkam.
Elektrotīklu speciālisti ielu apgaismojumu par sāpju bērnu atzīst jau kopš sešdesmitajiem gadiem, kad tas nonācis «Latvenergo» pārziņā. Tiesa, atsevišķas pašvaldības, piemēram, Rīga šos tīklus ir pārņēmušas savā ziņā. Uzņēmums energoregulēšanas padomē ierosinājis pār-skatīt ielu apgaismošanas tarifus, lai neciestu pārējie klienti. Pagaidām trūkstošie līdzekļi tiek atrauti citām elektroapgādes jomām, un ielu apgaismes tīkli iespēju robežās tiek uzturēti kārtībā.
Šobrīd nav likumdošanas aktu, kas regulētu bezsaimnieka tīklu pārņemšanu īpašumā. Loģiski būtu, ka bezsaimnieka tīklus savā bilancē pārņem pašvaldība un pēc tam par nelielu samaksu nodod elektrotīklu uzņēmumam.
Jelgavas Domes izpilddirektoru Juriju Strodu interesēja vienota komunikāciju avārijas dežūrdienesta izveide pilsētā.
Elektrotīklu uzņēmumam jau ir savs diennakts dispečerdienests, tāpēc iesaistīties vēl kādā struktūrā nebūtu lietderīgi un finansiāli izdevīgi. Komunikāciju avāriju gadījumos nepieciešamie energouzņēmuma speciālisti un ziņas par kabeļu izvietojumu jebkurā laikā sameklējamas ar elektrotīklu dispečerdienesta starpniecību.
Ozolnieku komunālā dienesta pārstāvjus interesēja situācija Līču masīvā, kur jau otro gadu aukstajā laikā rodas problēmas nepietiekamas jaudas dēļ.
Jelgavas tīklu rajona vadītāja vietnieks Gunārs Bulderbergs apstiprināja, ka jautājums par transformatora maiņu tikšot risināts. Taču līdzšinējo pieslēgumu analīze neliecinot, ka elektroenerģijas jauda būtu nepietiekama. Acīmredzot klienti elektroenerģiju tērē arī nesankcionēti.
Cenu pagastam virkni problēmu sagādājušas elektrolīnijas, kas piederējušas bankrotējušajai rūpnīcai «Spartaks». Pašvaldībai nodotos zemsprieguma tīklus apmēram 10,5 kilometru garumā nav apkalpojis ne pagasts, ne elektrotīkli. Pēc attiecīga Ministru kabineta lēmuma DET beidzot akceptējuši iespēju šos tīklus pārņemt. Savukārt, lai MK pieņemtu lēmumu, jautājuma risināšanā iesaistījusies Privatizācijas aģentūra, Vides un reģionālās aizsardzības ministrija.
Neredzot problēmai galu, Cenu pagasta komunālā saimniecība, pēc Privatizācijas aģentūras akcepta savstarpēji vienojusies ar DET, jautājumam vēlētos pielikt punktu.
DET direktors Ivars Spirģis solīja, ka tas iespējams pēc jautājuma juridiskās puses nokārtošanas. Ānes ciematam vajadzīga elektroapgādes uzskaites sistēmas pārveide un citi uzlabojumi. Šo darbu projekts ir jau sagatavots. Tā realizēšana varētu notikt jau nākamajā gadā, ja vien viss būšot nokārtots juridiski.
Gaļas kombināta enerģētiķis līdz ar datorizētu iekārtu uzstādīšanu uzņēmumā vēlējās panākt pārslēgumu savstarpēju saskaņošanu ar elektropiegādātājiem.
I.Spirģis norādīja, ka klienti par elektropadeves traucējumiem iespēju robežās tiekot brīdināti. Avārijas traucējumi, protams, neesot prognozējami. Arī īslaicīgi elektropadeves pārtraukumi būšot, un datoru īpašniekiem pašiem esot jādomā par papildu ierīcēm un datoru garantētās barošanas nodrošināšanu.
Nekustamā īpašuma pārvaldi interesēja, ko darīt gadījumos, kad klients nespēj atbilstoši prasībām sakārtot iekšējos tīklus.
Klienta iekārtu un īpašumu sakārtošanai «Latvenergo» atsevišķi līdzekļi nav paredzēti. Uzņēmums šādai naudas ieguldīšanai neredz arī motivāciju, jo tādejādi cieš kāda cita joma. «Latvenergo» strādā pēc principa līdzekļus ieguldīt tikai tur, kur tie ātrāk nāk atpakaļ. Protams, varētu būt atsevišķi izņēmuma gadījumi. Savukārt kuluāros klātesošie runāja, ka no uzņēmuma puses, kas strādā ar peļņu (pagājušā gadā 18,8 miljoni latu), tas neesot īsti solīdi.
Raiņa un Aspazijas fonda pārstāvis nebija apmierināts ar elektrotīklu uzņēmuma darbinieku attieksmi pret klientiem.
DET speciālisti atzina, ka vieglāk esot nomainīt stabu nekā izmainīt iesīkstējušo cilvēku domāšanu. Tas neesot vienas dienas un pat gada jautājums. Pēdējos divos gados elektrotīklu uzņēmumā nomainīta apmēram puse darbinieku, kas tieši nodarbojas ar klientu apkalpošanu. Tikšot arī turpināta atbrīvošananās politika «no dāmītēm, kas knibina nagus».
Tajā pašā laikā citu uzņēmumu pārstāvji oponēja, ka teiktais esot pārspīlēts un klientu apkalpošana nemaz tik briesmīga neesot. Izpušķotas izrādījās arī izjustās Raiņa un Aspazijas fonda pārstāvja rūpes par gaļas virtuļu (pončiku) cepēju, kā arī lietas apstākļu atspoguļojums sakarā ar fāzes pazušanu Stacijas ielas namā.
