Piektdien, 29.augustā, pulksten 11 Jelgavas pilī tiks atklāta piemiņas plāksne, kas veltīta Kurzemes zemnieku brīvlaišanai.
Tā atradīsies Jelgavas pils Dienvidu vārtu ailē blakus jau esošajai piemiņas atzīmei par pils pamatakmens ielikšanu 1738.gadā.Kā vēsta Latvijas Lauksaimniecības universitātes mājaslapā «www.llu.lv » publicētā informācija, uz plāksnes būs rakstīts: «1818.gada 30.augustā Krievijas imperators Aleksandrs I Jelgavas pilī izsludina Kurzemes zemnieku brīvlaišanas likumu.»Jelgavas pils ieņēma nozīmīgu vietu Latvijas valsts vēsturē ne tikai Kurzemes un Zemgales hercogistes pastāvēšanas laikā, bet arī 19.gadsimtā tur risinājās notikumi, kas cieši saistīti ar Krievijas imperatoru Aleksandru I.1816.gada novembrī Vidzemes ģenerālgubernators marķīzs Filipo Pauluči iesniedza Aleksandram I projektu par Kurzemes guberņas pārvaldes iestāžu pārvietošanu uz Jelgavas pili un remontam nepieciešamo finansējumu, kas aprēķināts 109 418 rubļu apmērā. Imperators Filipo Pauluči lūgumrakstam uzlika savu apstiprinājumu, un 1817.gadā sākās ēkas atjaunošanas darbi.1818.gadā daļēji izremontētajā pilī ieradās Aleksandrs I, kurš 30.augustā Jelgavas pils pagalmā pasludināja Kurzemes guberņas zemnieku brīvlaišanu. Imperators bijušajā hercogistē deva brīvību 300 000 latviešu un 10 000 Augšzemes katoļticīgo. Starp brīvlaistajiem vīriešu kārtas zemniekiem 113 805 bija privāto muižu, bet 55 482 – kroņa muižu ļaudis.Baidoties no zemnieku neapmierinātības ar izsludināto likumu, brīvlaišanu nolēma veikt nevis ar likuma izsludināšanas dienu, bet pakāpeniski 14 gadu laikā.
