Beidzot darbu 6. Saeimā, deputāti ne tikai palielināja savas pensijas, bet arī pieņēma jauno izglītības likumu, kas nesen sasniedzis skolas un citas mācību iestādes.
Beidzot darbu 6. Saeimā, deputāti ne tikai palielināja savas pensijas, bet arī pieņēma jauno izglītības likumu, kas nesen sasniedzis skolas un citas mācību iestādes. Tajā paredzēta skolotāju algu palielināšana, cittautību bērnu integrēšana latviešu sabiedrībā, ētikas un reliģijas mācīšana skolās.
Lūdzām dažu mācību iestāžu skolotāju un vadītāju viedokli par likuma efektivitāti un pielietojamību mācību darbā.
1. ģimnāzijas mācību daļas pārzine Rasma Cunska atzina, ka likums ir izstrādāts pilnīgi un ka tajā būtisku nepilnību neesot, tomēr viņa neticot jaunā likuma darboties spējai un efektivitātei. Viņasprāt, nepilnīgs un pašreiz nerealizējams esot pants par vecāku atbildību bērnu skološanas jautājumā. Galvenie šķēršļi vecāku sliktais ekonomiskais stāvoklis un pašu neizglītotība.
Cunskas kundze arī sacīja, ka pašreiz trūkstot centralizētas izglītības programmas, kas nodrošinātu klaiņojošo bērnu mācīšanos skolā.
Runājot par darba algu palielināšanu līdz divām minimālajām darba algām par vienu slodzi nekvalificētam skolotājam, mācību daļas pārzine sacīja, ka tā esot vienīgā iespēja paaugstināt izglītības līmeni un samazināt katastrofālo skolotāju trūkumu. Tomēr finansiālās problēmas jaunais likums būtiski nemazināšot, jo pašvaldībām, kurām jānodrošina skolēni ar mācību līdzekļiem, neesot naudas.
Par ētikas un reliģijas mācīšanu skolā, R.Cunskas nostāja bija skeptiska. Ticības mācību, viņasprāt, vismaz mazākajās klasēs, neesot lielas jēgas mācīt, jo bērni to galvenokārt uztverot kā pasaku. Problēma esot arī tā, ka trūkst sagatavotu skolotāju šādam mācību darbam. Tas pats attiecas arī uz ētiku, kuras izpratne un lietderība esot iespējama tikai vecākajās klasēs. Turklāt, kā izteicās Cunskas kundze, galvenie reliģiskie un ētiskie pamati bērnam tomēr būtu jāsaņem savā ģimenē.
Jelgavas 5.vidusskolas direktore Liene Plota par krievvalodīgo integrēšanu latviešu sabiedrībā sacīja, ka šis process pašlaik noris normāli, kaut gan būtu vēlams, lai tas būtu sācies jau pirms sešiem, septiņiem gadiem. Pašlaik skolā esot bilingvistiskā mācību programma, kurā bērni latviešu valodu apgūst pakāpeniski jau no jaunākajām klasēm. Līdz 9. klasei viņiem jau jābūt pilnībā apguvušiem latviešu valodu.
Vecāku atsaucība esot ļoti liela, tāpēc nekādas problēmas un konflikti šajā sakarā neesot radušies. Vienīgā problēma esot saistīta ar mācību līdzekļiem un profesionāliem pasniedzējiem, par kuriem valdība neesot padomājusi. Tieši valdībai vajadzētu šo problēmu risināt.
Par skolotāju darba algu paaugstināšanu Plotas kundze sacīja, ka tas esot sen gaidīts lēmums un ka tā esot vienīgā iespēja skolā noturēt speciālistus vai pat nekvalificētus darbiniekus (studentus), kas mācot, piemēram, angļu valodu, bet jau tagad noteikti zinot, ka skolā pastāvīgi nestrādāšot.
Atbildot uz jautājumu par ticības mācības mācīšanu skolās, direktore teica, ka tā esot tāda mācība, kuru noteikti būtu jāmāca kā izvēles priekšmetu.
Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas direktore Mudīte Butevica jauno izglītības likumu visumā komentēja kā izdevušos, taču izteica neizpratni par 13. panta realizēšanu, jo tajā paredzēts, ka izglītība valsts iestādēs sniedzama bez maksas, bet saskaņā ar pašvaldību rīkojumu sanāk, ka par papildus mācītajām, mācību plānā neietvertajām stundām ir jāmaksā. Atzinīgi direktore novērtēja to, ka jaunajā izglītības likumā paredzēta mācību programmu veidošana, kurās tās veidotājiem (skolotājiem vai skolu vadībai) jāparedz programmas saturs, finansiālā puse utt. Ja šī programma tiekot akreditēta, tad valsts piešķir tai finansējumu un programmu var realizēt. Par būtisku plusu likumā Butevicas kundze atzina punktu, kurā teikts, ka jebkurā skolā paredzama tās pašpārvalde, ja to vēlas vecāki un skolēni. Runājot par skolotāju algu paaugstināšanu, direktore sacīja, ka tas esot normāls process, kuram būtu jāturpinās. Arī jautājumā par ticības mācību M.Butevica bija apmierināta ar likumā paredzēto un teica, ka tas esot normāli, ka skolēniem ir iespēja izvēlēties starp kristīgo ētiku un ticības mācību.
