Domas Anita Kalēja Kā lai aizmirst to, kas bijis, Ko man stāstīs dzīve rīt? Kaut es spētu domāt šonakt, Kamēr viena zvaigzne spīd.
Domas
Anita Kalēja
Kā lai aizmirst to, kas bijis,
Ko man stāstīs dzīve rīt?
Kaut es spētu domāt šonakt,
Kamēr viena zvaigzne spīd.
Kur lai meklē rīta gaismu,
Kurā pusē vēji pūš?
Kā lai atgūst
dzīves smaidu,
Kamēr rīts vēl sargā mūs?
Ielīst doma sveces liesmā,
Spoža gaisma apņem to.
Mana sirds kā
klusā dziesma
Kopā skan ar domu šo.
Latvieņu tautasdziesmas
Eima bišu klausīties
Ziemassvētku vakarā:
Ja bitītes daiļi dzieda,
Tad būs silta vasariņa.
Labvakar, nama māte,
Vai gaidīji budēlīšus?
Ja gaidīji budēlīšus,
Atver durvis līdz galam.
Iesūtījusi Anita Kalēja
Tev…
Baiba Daņiļēviča
Es tev vēlu, lai tev laime smaida,
Un nesaki, ka tevi čoze atkal gaida.
Rakstu ar cerību atgūt tevi,
Bet nesaki, ka tu nemīli sevi.
Es jautāju tev, vai mīli mani,
Un tu atbildi, ka esot nieka stari,
Kurus izstaro saule virsū tev,
Un atkal, lūdzu, nesaki tikai sev.
Ir pagājis laiks kopš tevi redzējusi neesmu,
Bet zinu, ka tomēr tu mīli mani,
Kaut acīs tev atkal spīd saules stari.
Pēc gada, kad atgriezies tu,
Man jau tiešām pār lūpām nāk vārdi «nu, nu»,
Kur tik ilgi es vaicāju tev,
Tava balss skan klusi, un atkal tu sev.
Es saprotu to, ka veltīgs bij’ laiks,
Kuru es gaidīju kā trakā,
Pat naudu krāju makā,
Bet tagad viss ir cauri.
Un tagad tiešām viss ir cauri,
Tu raudi, bļauj vai kauji – viss cauri!
