Latvija ir visskaistākā. Tā ir Dieva dota bagātība upes un strautiņi, lejas un pakalni, skaistie meži, zeltainie tīrumi un zaļganās pļavas, kurās ganās gotiņas, brūnaliņas.
Latvija ir visskaistākā. Tā ir Dieva dota bagātība upes un strautiņi, lejas un pakalni, skaistie meži, zeltainie tīrumi un zaļganās pļavas, kurās ganās gotiņas, brūnaliņas. Un ziemā mirdzošais, baltais sniedziņš, tik mīksts kā dūnas. Nekur nav tik brīnišķīgi kā Latvijā, jo tā ir mana mīļā Dzimtene.
Aiz Daugavas augsti kalni,
Nolaideni tīrumiņi;
Tur vajaga sirmu zirgu,
Gudru vīru arājiņu.
(T.dz.)
Latviju es sadzirdu lakstīgalu dziesmās un zvirbuļu kora čalošanā, bites zuzināšanā un dārza puķēs, skaistākajās latviešu dziesmās un dziesmusvētkos, kad skan visa Latvija.
Koši, koši, jauki, jauki,
Kad Dievs deva vasariņu:
Dzied putniņi,
dzied meitiņas,
Mežu gali gavilēja.
(T. dz.)
Vasaras vidū, kad ieguļos pļavā, sataustu savu Latviju, jūtu, kā pukst tās sirsniņa. Skaidrās debesīs spoži spīd saule, un es jūtu, cik Latvija ir skaista.
Ai, Tēvu zemīte,
Tavu jaukumiņu!
Smildziņa ziedēja
Sudraba ziedus.
(T. dz.)
Latvija tā ir zemes smarža. Tikko ceptas maizītes smarža. Mūsu maizīte ir visgaršīgākā. Tā cepta no mīlestības un zeltainiem graudiem. Jāņu naktī pļavā līgo ziedu aromāts un svaiga gaisa dvesma. Tā ir mūsu mīļās Latvijas smarža.
Līga Mežaka, Straumes sākumskolas 4. klases skolniece
