Skanot Džuzepes Verdi «Lido doma zelta spārniem», piektdien Jelgavas pils Dienvidu vārtos Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) rektors Juris Skujāns atklāja plāksni, kas liecina, ka tieši pirms 190 gadiem šeit Krievijas cars Aleksandrs I pasludināja dzimtbūšanas atcelšanu Kurzemes guberņā.
Kurzemes guberņā ietilpa Kurzemes, Zemgales un Augšzemes novadi, kuros tolaik muižās bez tiesībām mainīt savu dzīves vietu kalpoja ap 310 tūkstoši zemnieku. Kurzemnieki bijuši aktīvi, jo dzimtbūšanas atcelšana pārējā Krievijas impērijas teritorijā notika tikai 1861.gadā.Likums uzlaboja latviešu dzīviJelgavas muzeja direktora vietnieks zinātniskajā darbā Gints Putiķis īsā uzrunā, komentējot šo vēsturisko faktu, atzīmēja, ka toreizējā zemnieku brīvlaišana bija kā veiksmīgs sociāls eksperiments. Tā rezultātā mitējās zemnieku nemieri un 19.gadsimta vidū sākās straujš lauksaimniecības, kā arī industrializācijas uzplaukums. No otras puses, latvieši 1818.gadā ieguva tā saukto «putna brīvību». Zemnieki vairs neskaitījās muižnieku īpašums, taču viņiem vēl nebija pašiem savas zemes. Vajadzēja paiet simts gadiem, nodibināties Latvijas valstij, un tikai tad – pēc Agrārās reformas – latvietis kļuva par saimnieku savā zemē.Vēl būs arī citas plāksnesJaunatklātā marmora plāksne ir novietota blakus otrai šovasar pils 270 gadu jubilejas svinībās atklātajai plāksnei par 1738.gadā ielikto pils pamatakmeni. Turpat pietiek vietas vēl apmēram sešām līdzīgām marmora plāksnēm, tādēļ J.Skujāns atzīst, ka tiks izraudzīti vēl daži zīmīgi vēstures fakti, par kuriem atgādināt pils tagadējiem saimniekiem, apmēram desmit tūkstošiem studentu un mācību spēku, kā arī ekskursantiem, kuru skaits gadā ir apmēram pieci tūkstoši (lielākā daļa no Vācijas). Pēc neoficiālas informācijas, nākamā plāksne varētu liecināt par to, ka šeit 1939.gadā tika atklāta Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija, no kuras «izauga» tagadējā LLU.
