Septiņi līdz astoņi miljoni latu – apmēram tāda ir summa, ko no Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU), kas no 1.janvāra iegūst publiski atvasinātās personas statusu, prasa Eiropas Savienības (ES) fondos iesniegto projektu līdzfinansēšanai nākamajos piecos gados.
Augstskolas budžetam šādu summu rezervēt pie projekta iesniegšanas vai izmaksāt projekta apstiprināšanas gadījumā nav pa spēkam. Līdz ar to tiek apdraudēta LLU attīstībā ļoti svarīgā finansējuma saņemšana.Problemātiskā situācija apspriesta LLU Padomnieku konventā, kurā darbojas trīsdesmit sabiedrībā pazīstami zinātnieki un uzņēmēji. Konvents nolēmis vērsties valdībā, lai šo ierēdņu pieļauto kļūdu novērstu.Ar ES atbalstu iecerēts daudzZināms, ka ES atbalsta projektus ar nacionālo līdzfinansējumu 15 – 25 procenti no kopējās summas. Līdz šim līdzfinansējumu projektiem piešķīra valsts, taču, saskaņā ar jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem, no nākamā gada 1.janvāra šie līdzekļi būtu jāatrod pašai augstskolai. Ja, kā stāsta LLU lietu pārvaldnieks Jānis Sprukts, turpmākajos piecos gados augstskolā plāno īstenot ES atbalstītos projektus apmēram 39 miljonu latu apmērā, tad pašai augstskolai būtu jāpiemaksā septiņi līdz astoņi miljoni latu. Turklāt, kā atzīmē rektors Juris Skujāns, nav jau iepriekš zināms, vai iesniegtais projekts tiešām tiks atbalstīts, taču līdzfinansējuma nauda būtu jārezervē jebkurā gadījumā.Pašvaldības ir bagātākas par augstskolāmPadomnieku konventā spriests, ka šajā kļūmīgajā situācijā augstskolas tiek pielīdzinātas pašvaldībām, kurām arī ir publiski atvasinātās personas statuss. Taču pašvaldību budžetā ir ievērojami nodokļu un arī dažādi nenodokļu ieņēmumi. Valsts dibināto augstskolu ieņēmumi ir vienīgi no daļējas maksas studentu maksājumiem, kā arī no nekustamo īpašumu nomas. J.Skujāns uzsver, ka šī nauda tiek izmantota mācību procesa nodrošināšanai un infrastruktūras uzturēšanai. Izglītības un zinātnes ministrijas eksperte Inga Misiņa nešaubās, ka sevišķi jau mazajām valsts dibinātajām augstskolām šādu projektu līdzfinansējumu naudu atrast būtu neiespējami. No otras puses, valsts dibinātās augstskolas pašas ir centušās iegūt publiski atvasinātās personas statusu, kas saistās ar lielāku patstāvību un plašākām iespējām rīkoties ar savu naudu. Par mīnusiem, kas šajā jaunajā statusā parādīsies, Finanšu ministrija esot brīdinājusi. I.Misiņa atzīst, ka patlaban valsts budžetā nav pietiekami daudz līdzekļu finansējuma un līdzfinansējuma nodrošināšanai visām valsts augstskolu plānotajām aktivitātēm. Sarunās starp Izglītības un zinātnes ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvjiem ir panākta konceptuāla vienošanās, ka tajās ES struktūrfondu aktivitātēs, kurās atbalsts ir paredzēts izglītības un zinātnes sistēmas attīstībai, nacionālā līdzfinansējuma segšana no valsts budžeta līdzekļiem būtu jāveic pilnā apmērā. Savukārt tajās aktivitātēs, kurās ES fondu atbalsts paredzēts atsevišķas valsts augstskolas konkurētspējas palielināšanai, no valsts budžeta līdzfinansējumu varēs segt tikai daļēji.
