Kas gan ģimenē var būt svarīgāks par bērnu? Protams, nekas.
Kas gan ģimenē var būt svarīgāks par bērnu? Protams, nekas. Un tomēr savas pārāk lielās aizņemtības dēļ ne vienmēr vecāki ar bērniem var par visu izrunāties, pamācīt viņus, kā rīkoties dažādās dzīves situācijās, izskaidrot, kādas lietas viņam noteikti būtu jāiegaumē. Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centrs ir izstrādājis veselu virkni nosacījumu, kas jāiemāca un jāievēro katram bērnam, lai pasargātu viņu no sabiedrības sliktās ietekmes.
Kas noteikti jāzina bērnam
1. Pat vismazākajam bērnam jātceras:
Nesarunājies ar svešiem cilvēkiem!
Neej līdzi nepazīstamiem cilvēkiem!
Nepiekrīti darīt to, kas tev ir nepatīkams vai nezināms!
2. Mazs bērns nedrīkst atrasties sabiedriskā vietā (piemēram, tualetē) viens.
3. Bērna ķermenis pieder tikai viņam. Neviens, izņemot ārstu, nedrīkst pieskarties tam bez atļaujas.
Būtu jāatšķir:
labvēlīgi pieskārieni (ko bērns mīl);
slikti pieskārieni (kuri atstāj nepatīkamas atmiņas);
mulsinoši pieskārieni (kas izsauc neparastu satraukumu);
slepeni pieskārieni (kad kāds pieskaras ķermeņa intīmām vietām).
Pie sliktiem, mulsinošiem un slepeniem pieskārieniem bērnam skaļi jāsaka «nē!», skatoties tieši acīs pieaugušajam. Jābēg un jāpastāsta par to visu tuvam cilvēkam. Nedrīkst «sliktus noslēpumus» glabāt.
Labi audzināti bērni, protams, ciena pieaugušos, bet ne vienmēr jāpilda tas, ko pieaugušais vēlas no bērna. Dažreiz arī pieaugušo vēlmes un prasības var novest pie nelaimes. Ja bērns jūt kaut ko nelabu, viņš drīkst nepakļauties pieaugušajam. Bērnam jāiemāca paļauties uz savu intuīciju.
4. Lai bērns pats izlemj, kam ļaut sevi apmīļot. Nedrīkst viņu uz to spiest, sevišķi, ja viņš to nevēlas.
5. Bērnam jāiet uz mājām pa vienu un to pašu ceļu. Ja ar viņu nav pieaugušais, tad vajag iet ar draugiem, tikai ne vienam.
6. Bērniem vienmēr ir jāpasaka, ar ko, uz kurieni viņi ies un kad atgriezīsies.
7. Ja bērnam kaut kas draud, tad ir jākliedz, jācīnās, pat jāmelo jāizmanto jebkādi līdzekļi savai drošībai.
Drošības noteikumi bērnam
1. Ja bērns ir mājās viens, ārdurvīm jābūt aizslēgtām. Nedrīkst durvis nevienam atvērt, pat, ja tas būtu policists, pastnieks, gāzes dienesta darbinieks vai santehniķis.
2. Nedrīkst nepazīstamam cilvēkam pa telefonu sacīt, ka tēva vai mātes nav mājās. Labākā atbilde: «Viņi pašreiz ir aizņemti».
3. Bērnam redzamā vietā jāatstāj dažādi uzticības un palīdzības dienestu tālruņa numuri, kur bērns var piezvanīt satraukuma brīžos.
4. Bērnam jāiemāca rīkoties ar telefona automātu, viņam vienmēr jābūt telefona kartei. Bērnam jāzina sava adrese un telefona numurs.
5. Izdomājiet savai ģimenei speciālu paroli. Tai jābūt bērnam viegli iegaumējamam vārdam, ko viņš varēs izmantot kā slepeno signālu «Es esmu briesmās, palīdzi!»
Pazīmes pēc kurām var spriest, ka bērns bijis pakļauts seksuālai vardarbībai
1. Neparasta uzvedība: agresija, satraukums vai atsvešināšanās, vienaldzība, depresija vai paļāvība, pārmērīga pretimnākšana, paaugstināta uzmanība;
2. Seksuāla informētība (spēlēs, uzvedībā, sarunās);
3. Atklāta masturbācija, agresīvas spēles, kam ir seksuāls raksturs;
4. Neskaidras izcelsmes sāpes vēderā;
5. Ēšanas problēmas: badošanās vai pārēšanās;
6. Nemierīgs miegs, nakts murgi, urīna nesaturēšana;
7. Bailes no kāda cilvēka, nevēlēšanās palikt ar viņu vienatnē;
8. Uzticības zaudēšana pieaugušajiem, it sevišķi tuviem cilvēkiem;
9. Pašnāvības mēģinājums, bēgšana no mājām.
Paaiciniet savus bērnus uz nelielu sarunu un aprunājieties ar viņiem par šiem un citiem jautājumiem.
