Kad bezdarbnieku skaits Krievijas krīzes ietekmē Latvijā aizvien turpina pieaugt, vietējo situāciju analizē ne vien uzņēmumi, bet arī pašvaldības.
Kad bezdarbnieku skaits Krievijas krīzes ietekmē Latvijā aizvien turpina pieaugt, vietējo situāciju analizē ne vien uzņēmumi, bet arī pašvaldības. Savus spriedumus par situāciju darba tirgū, cilvēku atgriešanu nodarbinātības apritē, sadarbību ar darba devējiem un pašvaldības lomu augstākminētajos procesos ar «Ziņu» starpniecību vēlējās izteikt Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietnieks Raitis Vītoliņš un ekonomikas nodaļas vadītāja Inta Slavinska.
Krīze neietekmē apgrozījumu
Tiekoties ar Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas pārstāvjiem, R.Vītoliņš secinājis, ka pēc dažiem parametriem krīzes ietekme nav izteikta. Proti, tirdzniecībā apgrozījums nav mazinājies. Tas noticis vienīgi ar dažām importa precēm. Taču tādēļ vien nav jāvelk paralēles ar krīzi. Iespējams, tirgotāji apgrozījuma samazināšanos neizjūt arī uzkrājumu dēļ. Protams, gaļas un piena pārstrādātāju, kā arī pārvadāšanas uzņēmumu problēmas ir atsevišķas tēmas vērtas. Taču šoreiz par citām tendencēm.
Bezdarbnieku skaits pēdējā mēnesī pieaudzis par 23 cilvēkiem, bet bezdarbnieku ilgstoši par 84. 20. novembrī pilsētā kopumā bija 3667 darba meklētāji, 3544 bezdarbnieki, bet 1023 bez darba bija jau ilgstoši. Šie skaitļi rudens un ziemas mēnešos pēdējos gados Jelgavai ir raksturīgi un vēl neliecina par ārkārtēju situāciju. Savukārt brīvās darba vietas reģistrētas 40 pozīcijās. Visvairāk nepieciešamas šuvējas (35 40), konditori (15 20), pārdevējas (ap 20). Vakanto darba vietu skaits kopumā svārstās no 120 līdz 180 vietām. Taču vajadzīgi profesionāli, kvalificēti amata pratēji, nevis cilvēki bez specialitātes.
Proporcijas starp uzņēmumiem nav līdzsvarotas
Ekonomika balstās uz noteiktu lielo, mazo un vidējo uzņēmumu īpatsvaru un savstarpēji sakār-totām to skaita proporcijām. Jelgavā lielie uzņēmumi ir bankrotējuši, bet mazo skaits ievērojami pieaudzis kādreizejā nepilna pusotra simta vietā tagad to daudzums pārsniedz divus tūkstošus. Vidējo uzņēmumu skaits nepārsniedz pāris desmitu. Tiem pieder arī mašīnbūves rūpnīca, keramikas ražotne, cukurfabrika un citi uzņēmumi, ko atšķirībā no pasaules standartiem esam raduši uzskatīt par lielajiem. Starp uzņēmumiem parasti nepārtraukti notiek savstarpējā kustība un sadarbība. Mūsu pilsētā uzņēmumu savstarpējās saites praktiski nepastāv. Lielo uzņēmumu praktiski nav, bet vidējās zonas lielie uzņēmumi strādā katrs par sevi, atrauti no pārējiem. Līdz ar to arī mazo uzņēmumu darbība saistīta ar jukām un stabilitātes trūkumu. Lielākā daļa mazo uzņēmēju (ap 60 %) nodarbojas ar tirdzniecību. Ražotāju īpatsvars ir visai neliels. Taču situācijā, kad pilsētā nav lielu gigantuzņēmumu, bet darbojas vairāki mazi, Krievijas krīzes ietekmē Jelgava neizjuta tādu triecienu kā, piemēram, Ogre. Neraugoties uz to, būtu jāsekmē klasisko proporciju veidošanās starp dažāda lieluma uzņēmumiem. Optimālais un, protams, stabilākais pastāvēšanas variants ir tad, ja mazais uzņēmums nodarbojas gan ar ražošanu, gan savas produkcijas realizāciju.
Jāpalīdz atgūties tiem, kas ir ārpus visa
Sabiedrības zemāko slāni veido cilvēki, kas nopelna tikai tik daudz, lai pietiktu ēšanai. Nākamos bez ēšanas interesē arī laikraksti un grāmatas. Augstāku pakāpi ieņem cilvēki, kas apmeklē kino, teātri, koncertus. Nākamā grupa var atļauties ceļot. Pašā augšā ir tie, kas sasnieguši līmeni, kad sāk palīdzēt citiem. Savukārt šīs skalas pašā apakšā atrodas tie, kas ir ārpus visa. Savulaik, krīzes pirmsākumos, pēdējo īpatsvars sasniedza pat desmit tūkstošus. Šobrīd cilvēku, kam nav drošības par nākotni un kam būtu jāpalīdz pacelties augstāk, ir kādi pieci tūkstoši. Arī katrai nākamajai grupai ar laiku būtu jāsasniedz arvien augstāks stāvoklis sabiedrībā.
Organizēs izglītošanās iespēju izstādi
Viens no adaptēšanās nosacījumiem dzīvei tirgus ekonomikas apstākļos ir izglītošanās. Ar domu apkopot līdzšinējo pieredzi un pievērst uzmanību efektīvākajiem paņēmieniem Dome nolēmusi decembrī organizēt izglītošanās iespēju izstādi. Viens no tās mērķiem arī kā pārorientēt vispārējo izglītību uz to, lai bērns, kas mācās, būtu sagatavots tirgus ekonomikas apstākļiem. Kas darāms bērnudārzam, pamatskolai un vidusskolai, lai audzēknis nonāktu augstskolā.
Vajag izmēģināt visas iespējas
Īpaša problēmu grupa saistīta ar bērniem, kas pārtraukuši mācības pēc pamatskolas vai pat vēl agrāk. No šiem padsmitniekiem izglītības iespējas neizmanto apmēram simt jauniešu. Protams, vispirms jācenšas, lai mācības tiktu turpinātas. Ja tas dažādu iemeslu dēļ vispārizglītojošā skolā nav iespējams, būtu jāizmēģina citas formas. Vērtīga pieredze šinī ziņā uzkrāta Jelgavas Amatu skolā, kur izglītošanās apvienota ar aroda apguvi. Skolā organizētas frizieru, konditoru, pārdevēju un šuvēju klases. Apmēram 85 procenti absolventu sekmīgi iekārtojas darbā. Ne visi strādā izvēlētajā profesijā, taču galvenais ir darbs.
Atsevišķu vietu izstādē paredzēts atvēlēt nelabvēlīgo ģimeņu problēmai un uzkrātajai pieredzei darbā ar tām.
Virzīt uz patstāvīgiem meklējumiem
Tai seko pieaugušo izglītošana, kas domāta tiem tūkstošiem cilvēku, kuri jāatgriež darba tirgū. Šinī jomā daudz strādā Nodarbinātības dienesta vietējās nodaļas darba meklētāju klubs. Šī kluba programmā ietverta darba meklētāja psiholoģiskā līdzsvarošana un tautsaimniecības pamatu apguve ar mērķi virzīt cilvēku uz papildu arodu apguvi Pieaugušo izglītības centrā un patstāvīgiem darba meklējumiem ar nodarbinātības dienesta starpniecību. Pieaugušo izglītības centrā nav iespējams apgūt jebkuru profesiju, bet gan papildus nepieciešamās zināšanas. Grāmatvedības pamati, datorprasme, svešvalodas tas ir galvenais, kas palīdz darbu atrast sievietei. Iespējams apgūt kādai profesijai papildus nepieciešamās prasmes. Piemēram, floristiku ziedu veikala pārdevējai.
Citiem pat gribot nav iespējams palīdzēt
Nodarbinātības dienestam jāmēģina palīdzēt visiem bezdarbniekiem. Kaut arī trešā vai ceturtā daļa no viņiem ir tādi, ko neviens darba devējs īpaši nevēlas pieņemt. Bezdarbnieku grupās bijis jāsaskaras ar faktu, ka arī izglītoti cilvēki reizēm uzskata, ka pat pie labākās gribas viņam nav iespējams palīdzēt. Šāds cilvēks domā, ka ir tik izglītots un vērtīgs, ka viņam nekas nav jāmācās un kādam par viņu ir jāgādā. Viņš sēdēs, vaimanās, lādēs visu pasauli, bet neko nedarīs, lai jautājumu risinātu. «Ko jūs man te gribat mācīt? Dodiet darbu, man nekā vairāk nevajag.» To, ka cilvēks nekā īsti nemāk, viņš, protams, neatzīst.
I.Slavinska atceras gandrīz anekdotisku gadījumu. Elektriķim no kāda lauku pagasta viņa iesaka papildus apgūt autovadīšanas prasmi, nokārtot elektriķa sertifikātu, lai pēc tam varētu piedāvāt savus pakalpojumus. Faktu par sertifikātu vīrs uzņem ar izpratni, savukārt par autovadītāja amatu ir sašutis, jo tad viņam būšot jāmeklē darbs ne vien kā elektriķim, bet arī kā šoferim. Pārliecināt vīru par abu amatu savstarpējo saistību tā arī neesot izdevies.
Dienests vispirms domāts bezdarbniekiem
Nevar piekrist tiem darba devējiem, kas uzskata, ka bezdarbnieku vidū nav iespējams atrast kārtīgus darbiniekus un ka viņi līdztekus atalgojumam vēlas turpināt saņemt bezdarbnieka pabalstu u.tml. Nereti pašiem darba devējiem ir izdevīgi nodarbināt cilvēku nelegāli un nemaksāt sociālo nodokli. Tā kā par darba devējiem tomēr sūdzas vairāk, bezdarbnieki nodarbinātības dienestā tīri psiholoģiski tiek mācīti sevi aizstāvēt. Vakanto darba vietu un bezdarbnieku skaita attiecība liecina, ka darba devējam, pat neņemot vērā tos darba ņēmējus, kas nekam neder, ir izvēle.
Sniegt izpratni par turpmākām iespējām
Domes pārstāvji nepiekrīt viedoklim par nodarbinātības dienesta organizēto kursu līmeni. Tiem atvēlētajā laikā (pamatā trīs mēnešos) sagatavot augstas kvalifikācijas speciālistus neesot iespējams. Kursu uzdevums ir aptvert iespējami plašāku bezdarbnieku loku un dot viņiem izpratni par to, kā startēt darba tirgū, kā meklēt pilnveidošanās iespējas arī turpmāk. Protams, Valsts nodarbinātības dienests ar domu atlasīt nepieciešamos cilvēkus varētu sadarboties ar darba devējiem. Turklāt pēdējiem neklājas gaidīt, kad speciālisti radīsies paši no sevis, bet jāiegulda arī savi līdzekļi. Lai sekmētu strādājošo kvalifikācijas paaugstināšanu un ieinteresētu darba devējus nodarbināt praktikantus, likumdošanā sagatavotas izmaiņas, kas šādos gadījumos paredz nodokļu atvieglojumus.
Iegriezieties vienas pieturas aģentūrā
Darba meklētājiem informācija par vakantajām vietām Jelgavā un Rīgā pieejama arī Domes informācijas nodaļā izveidotajā vienas pieturas aģentūrā. Reizi nedēļā ziņas tiek atjaunotas un izvietotas arī pie informācijas stenda. Savukārt, lai sekmētu sadarbību ar darba devējiem, Dome iesaistīsies uzņēmēju informācijas dienā, kas notiks Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijā katra mēneša sākumā. Pasākumā varēs uzzināt par izmaiņām likumdošanā, VID aktualitātēm, par iespējām piedalīties dažādos projektos un citus jaunumus.
Inovācijas centrs gaidīs ikvienu
Darba devējiem domāts Biznesa inovācijas centrs (BIC), kur apmācībā jau iesaistījušies apmēram desmit uzņēmēju. Galvenokārt iesaistījušies tie uzņēmumi, kam ir skaidri turpmākie nodomi. BIC darbība tiks izvērsta, ja uzņēmējiem būs pieejamas bezmaksas konsultācijas par projektu un biznesa plānu sagatavošanu, kvalitātes sistēmām, tirgus pētīšanu un citiem jautājumiem. Lai rezultāts būtu auglīgāks, notiks arī individuālas tikšanās. Tas būtu izdevīgi mazajiem uzņēmējiem, kas līdzekļu trūkuma dēļ praktiski nevar atļauties izglītoties vai kaut kur iesaistīties. Savukārt lielajiem uzņēmumiem reizēm traucē īpatnējie uzskati, ka vietējie ekonomikas un finansu speciālisti tāpat neko nezina. Viņi aicina palīgā dārgus rietumu speciālistus, taču gaidītā efekta nav, jo teorētiskās atziņas nav tiešā sasaistē ar šeit notiekošo.
Dome ar BIC starpniecību varētu palīdzēt arī gadījumos, kad projekts ir tik apjomīgs, ka viens uzņēmējs to nespēj realizēt. Šādās reizēs varētu savest kopā vairākus uzņēmējus un veidot kopprojektus. Katrā ziņā Dome veicinās, lai visa veida uzņēmēji iespējami ātrāk pārliecinātos par šāda centra lietderību un pārvarētu savu atturību.
