Pēc vairāku stundu garām diskusijām Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē šodien netika panākta vienošanās par nākamā gada valsts budžeta veidošanu un valdības iecerētajiem taupības pasākumiem.
Puses vienojās, ka diskusija tiks turpināta nākamajā NTSP sēdē 16.septembrī. Līdz tam laikam darba devēji un darba ņēmēji iesniegs Ministru kabinetam savu redzējumu par budžeta veidošanu un iespējamo papildu līdzekļu iegūšanu, un valdība, balstoties uz priekšlikumiem, izvērtēs reālās fiskālās iespējas, kuras prezentēs sociālajiem partneriem. Nākamnedēļ paredzētajā NTSP sēdē tiks pieaicināti arī Latvijas Bankas pārstāvji, lai iepazītos ar tās redzējumu par budžeta veidošanu.Liela daļa NTSP sēdes laika tika veltīta valdības pozīcijas skaidrošanai un iepazīstināšanai ar reālo ekonomisko situāciju, kura arī nosaka valdībai spert nepopulārus soļus. Joprojām tiek prognozēti ekonomikas izaugsmes tempu samazinājumi, kas neizbēgami atspoguļojas arī budžeta ieņēmumu prognozēs un reālajās valdības iespējās ietekmēt algu politiku.Ar savu redzējumu sēdes dalībniekus iepazīstināja Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji, kuru priekšlikumi ir samazināt valsts pārvaldes izdevumus 15% apmērā. Tāpat varētu tikt atbalstīta algu nepalielināšana, vienlaikus gan valdībai būtu jāizdala atsevišķas nozares, kurām atalgojumu tomēr vajadzētu palielināt, piemēram, policisti un medicīnas māsas.Darba devēji arī neatbalsta nodokļu sloga palielināšanu, kā arī Eiropas Savienības finansējuma apguves samazinājumu, kas mazinātu ekonomiskās aktivitātes tempus.Pēc sēdes premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) uzsvēra, ka algu politiku valstī veido visi trīs partneri, bet budžetu Saeimā iesniedz un atbildību nes tikai valdība. Premjers pauda cerību, ka kopīgu sarunu un diskusiju rezultātā pusēm tomēr izdosies nonākt pie kopsaucējiem.Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgers pēc sēdes žurnālistiem uzsvēra: lai gan šīsdienas sarunas ir beigušās bez rezultātiem, pozitīvi vērtējams esot arī tas, ka diskusijas par šo jautājumu turpināšoties.Darba ņēmēju pārstāvji valdībai iesniegs savus priekšlikumus un redzējumu, tomēr jau tagad esot skaidrs, ka arodbiedrības neatbalstīs atalgojuma iesaldēšanu tiem strādājošiem, kuriem ienākumi jau tā esot zemi. Izņēmumi un diskusijas gan varētu būt par tām atalgojuma grupām, kas ir lielākas par 500 latiem, norādīja Krīgers.
