Andra Ozola
Starp pašvaldībām, kurās tiek pārsniegts vidējais valsts saslimstības līmenis ar Covid-19, parādās arvien vairāk Kurzemes un Zemgales novadu, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati.
Ja iepriekš šo pašvaldību vidū izteikti dominēja Pierīgas novadi un vairākas lielās pilsētas, tad tagad šo saraktu papildina arī Talsu, Jelgavas, Tukuma, Bauskas un Ventspils novads, kā arī Ventspils pilsēta.
Augstākā saslimstība ar Covid-19 gan nemainīgi ir Jelgavā, kur tā iepriekšējās 14 dienās bija 10 571,8 gadījumi. Tam seko Ķekavas novads, kur saslimstības līmenis ir 9110 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Savukārt 8000 gadījumu robeža uz 100 000 iedzīvotāju tiek pārsniegta Ropažu, Mārupes un Olaines novadā, kā arī Rīgā.
Divu nedēļu kumulatīvā saslimstība Latvijā ir palielinājusies līdz 7120,5 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Bez minētajām pašvaldībām saslimstības līmenis ar Covid-19 augstāks nekā valstī vidēji ir arī Salaspils novadā un Jūrmalā.
Latvijā pašlaik nav nevienas pašvaldības, kur 14 dienu saslimstības līmenis uz 100 000 iedzīvotāju būtu zemāks par 3000 gadījumiem.
Divu nedēļu saslimstības līmenis uz 100 000 iedzīvotāju ir teorētisks rādītājs, kurš ļauj salīdzināt saslimstības līmeni teritorijās ar atšķirīgu iedzīvotāju skaitu, un tas nenorāda konkrētu saslimušo skaitu.
No aizvadītajā dienā atklātajiem 10 285 Covid-19 inficēšanās gadījumiem 38% jeb 3863 ir reģistrēti Rīgā. Jelgavā ir atklāti 388 jauni saslimušie, Liepājā – 386, Ogres novadā – 362, Tukuma novadā – 328, Daugavpilī – 298, Valmieras novadā – 294, bet virknē citu pašvaldību reģistrēts mazāks jaunu saslimušo skaits.
Lielākais pēdējās divās nedēļās saslimušo kopskaits ir Rīgā – 49 895, Jelgavā – 5850, Daugavpilī – 5556, Liepājā – 4809, Ogres novadā – 3945, bet Jūrmalā – 3606 iedzīvotāji.
No aizvadītajā dienā atklātajiem inficētajiem 2023 ir vecumā no 30 līdz 39 gadiem, 1800 ir vecumā no desmit līdz 19 gadiem, 1567 – vecumā no 40 līdz 49 gadiem, bet citās vecuma grupās ir mazāk saslimušo.
Pēdējo divu nedēļu laikā saslimušo kopskaits vislielākais ir vecumā no 30 līdz 39 gadiem – 25 754 saslimušie.
Jau ziņots, ka pagājušajā diennaktī Latvijā konstatēti 10 285 jauni Covid-19 gadījumi un saņemtas ziņas par 20 inficētu personu nāvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati.
Jauno Covid-19 gadījumu skaits jau pāris nedēļas svārstās ap 11 000 inficēto dienā. Lielākais šis rādītājs bija 8.februārī, kad Latvijā tika atklāti 11 835 jauni Covid-19 gadījumi. Eksperti ir atzīmējuši, ka pašlaik ir sasniegti testēšanas kapacitātes “griesti”, tādējādi atklāto gadījumu skaits vairs būtiski neaug, bet saslimstības izplatība varētu būt būtiski lielāka par oficiāli fiksēto.
No pagājušajā diennaktī konstatētajiem Covid-19 gadījumiem 3688 pacienti nebija vakcinēti vai vakcinācijas kursu pabeiguši, savukārt 6597 bija vakcinēti. Kopumā vakar laboratoriski veikti 23 648 Covid-19 izmeklējumi, un 43,5% no tiem bijuši pozitīvi.
Divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs pagājušās diennakts laikā ir pieaudzis no 7112,6 līdz 7120,5 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, kas ir vēsturiski augstākais kumulatīvais rādītājs Covid-19 pandēmijas laikā.
Savukārt septiņu dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju patlaban ir sarucis no 3621,4 gadījumiem līdz 3541,6.
Vakar saņemti ziņojumi par 20 mirušiem Covid-19 pacientiem, no tiem trīs cilvēki bija vecumā no 50 līdz 59 gadiem, viens – vecumā no 60 līdz 69 gadiem, trīs – vecumā no 70 līdz 79 gadiem, seši bijuši 80 līdz 89 gadus veci un septiņi – vecumā no 90 līdz 99 gadiem. 11 no viņiem bija nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, bet deviņi – vakcinēti.
Kopumā līdz šim Latvijā miruši 5093 ar Covid-19 inficēti cilvēki.
Kopš Covid-19 pandēmijas sākuma šī slimība Latvijā laboratoriski apstiprināta 567 176 cilvēkiem.
Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka ar Covid-19 pēdējās septiņās dienās sasirguši 67 050 cilvēki.
Teksts: LETA
Foto: no arhīva
Reklāma