Zemgales reģionālajā valsts darba inspekcijā atvaļinājumu laiks ir beidzies, un pēc ilgāka pārtraukuma mēs atsākam informēt par aktualitātēm un notikumiem darba un darba aizsardzības likumdošanas jomā.
Zemgales reģionālajā valsts darba inspekcijā atvaļinājumu laiks ir beidzies, un pēc ilgāka pārtraukuma mēs atsākam informēt par aktualitātēm un notikumiem darba un darba aizsardzības likumdošanas jomā.
Atvaļinājuma laikā man bija interesanti sekot tam, kā masu informācijas līdzekļos parādās Zemgales reģionālās darba inspekcijas vārds. Z. Golgānes kundze nebija apmierināta ar darba inspekcijas pārbaudēm un lielo kontrolējošo institūciju skaitu, kā arī ar to, ka likums neaizstāv ražotājus. Domāju, ka arī citu valsts kontrolējošo institūciju darbinieki man piekritīs, ka šos pārmetumus nevar adresēt pašiem institūciju darbiniekiem. Kādus likumus Saeima pieņem, tādi tie arī ir, un mūsu pienākums ir tikai uzraudzīt, kā tie tiek pildīti. Ja nākamajās Saeimas vēlēšanās kāds no Jelgavas ražotājiem kandidēs uz Saeimu, es labprāt par viņu balsošu – lai maina likumus, bet pagaidām jāiztiek ar to, kas ir. Ē. Gasparoviča kungs TV raidījumā «Garāža» bija ļoti sašutis, ka darba inspekcija traucējot viņam savest kārtībā Ruļļu trasi. Paskaidroju – mēs netraucējam, mēs cenšamies aizstāvēt tur strādājošo intereses. Pēc viņa vārdiem, viss tiekot darīts tikai sabiedriskā kārtā, par to neprasot atlīdzību, bet mums ir ticama informācija, ka gluži tā tas nebija. Kā Jelgavas iedzīvotājs es atbalstu Ē. Gasparoviča kunga uzņēmību, enerģiju un pat fanātismu, bet likums tomēr arī viņam ir jāievēro. Uzskatīsim, ka šoreiz Ē. Gasparoviča kungs izspruka cauri sveikā, jo inspektori tomēr nespēja juridiski pierādīt faktu, ka būvdarbos tika izmantots algots darbaspēks. Atliek cerēt, ka turpmāk savos darbos un izteikumos Latvijas Motosporta federācijas kartinga komisijas priekšsēdētājs būs piesardzīgāks.
Darba līgumu nenoslēgšana ar strādājošiem joprojām paliek aktuāls pārkāpums no darba devēju puses. Uzņēmumu īpašnieki un vadītāji laikam joprojām cer, ka inspekcija visus pārkāpējus nenoķers. Jūlijā un augustā par šo pārkāpumu pie administratīvās atbildības saukti SIA «Intars» direktors Dzintars Reinsons un individuālā uzņēmuma «Krojdova» direktors Konstantīns Andrejevs. Arī septembra pirmajās dienās sodīti jau divu uzņēmumu vadītāji. Var tikai apbrīnot strādnieku naivumu, kad viņi akli uzticas uzņēmējam un ir gatavi strādāt bez attiecīgi noformētiem dokumentiem. Ļaujot darba devējam apkrāpt valsti uz nenomaksāto nodokļu rēķina, šie cilvēki riskē ar to, ka valsts viņus konflikta reizē nevarēs aizstāvēt. Lai atrisinātu nelegālā darba problēmu, nepietiks pat ar daudz lielāku darba inspektoru skaitu un bez katra darba ņēmēja aktīvas nostājas, ka darba attiecībām jābūt noformētām likumīgi, iztikt nevarēs. Aicinu ieinteresētos darba devējus un darba ņēmējus ar jautājumiem par darba un darba aizsardzības likumiem vērsties valsts darba inspekcijā (3040507, 3040505), lai abas puses zinātu savas tiesības un pienākumus.
Smago nelaimes gadījumu ziņā jūlijs un augusts bija traģiski mēneši. Mūsu reģionā notika sešas (!) nelaimes, kurās divi cilvēki gāja bojā, bet septiņi guva dažāda smaguma miesas bojājumus. Divas nelaimes notika kokapstrādes uzņēmumos. Tukuma rajona Jaunpils pagastā strādnieks gāja bojā, kad no daudzzāģa darbgalda tika izmests koka gabals (atzāģis). Galvenais nelaimes gadījuma cēlonis bija tas, ka strādājošie patvarīgi jau pirms vairākiem gadiem bija noņēmuši rūpnīcā uzstādītos aizsargnožogojumus, un arī pats cietušais apzināti tika strādājis ar zāģa ripām, kurām daži zobi bija izlūzuši. Gribu vēlreiz vērst gan strādnieku, gan uzņēmumu vadītāju vērību uz to, ka cilvēku veselību un dzīvību garantēs tikai pareizi uzstādīti nožogojumi un drošības ierīces. Konsultācijas vienmēr varat saņemt inspekcijā. Ceru, ka savu padomu neliegs arī LLU kokapstrādes katedras speciālisti. Otrajā gadījumā Bauskas rajona Vecumnieku pagastā strādnieks, lietojot nepareizus darba paņēmienus, nozāģēja kreisās rokas četrus pirkstus. Gods un slava Gaiļezera mikroķirurgiem, kam tos izdevās piešūt. Katram, kas strādā ar zāģi, atgādinu – nekādā ziņā nebāziet rokas zem vai virs ieslēgta zāģa ripas!
Kopumā šāgada pirmajā pusē valstī nelaimes gadījumos darbā bojāgājušo skaits salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājies par 18,9 procentiem, bet smagi cietušo skaits par 9,2 procentiem. Zemgales reģionālās inspekcijas darbības zonā bojāgājušo skaits samazinājies visos rajonos, izņemot Tukuma rajonu, bet nelaimes gadījumu skaits, kuros gūti smagi miesas bojājumi, ir audzis uz Bauskas un Jelgavas rajona rēķina. Valstī kopumā palielinājies to letāli beigušos nelaimes gadījumu skaits, kas saistīti ar autotransporta ekspluatāciju, celtniecības darbiem, bet smagu miesas bojājumu skaits audzis dzelzceļa ekspluatācijā, ceļamiekārtu ekspluatācijā un meža izstrādes darbos. 21,7 procentos gadījumu, kas beigušies ar cietušā nāvi, un 16,1 procentā gadījumu, kad gūti smagi miesas bojājumi, darbs veikts alkohola reibumā. Statistika rāda, ka valstī it kā situācija pamazām uzlabojas, bet tomēr pirmajā pusgadā 27 cilvēki pēc nelaimes darbavietā vairs neatgriezīsies mājās – tātad pašapmierinātībai pamata nav.
Jūlijā un augustā izskatītās 12 sūdzības, kā parasti, lielākoties skāra algu un citu maksājumu neizmaksu un darba un nodokļu grāmatiņu neizsniegšanu. Vēl joprojām SIA «Menikss», «A un R», «Pako» (tagad akciju sabiedrība «Jelgavas konservu fabrika»), «KL», «Liesma-L» un individuālo uzņēmumu «Tajk», «Krojdova» vadītāji uzskata, ka konfliktus ar darbiniekiem var risināt nelikumīgā ceļā. Tādēļ iesaku šiem un arī visiem citiem vadītājiem iegādāties vismaz Latvijas Darba likumu kodeksu, bet vislabāk griezties Latvijas Darba devēju konfederācijā (telefons 7225162) un pasūtīt abonentizdevumu «Latvijas Republikas darba aizsardzības sistēma», lai varētu pirms lēmuma pieņemšanas noskaidrot iecerētās rīcības likumību.
Vasarā informēju, ka Jelgavas dome organizēja visu pilsētas skolu apsekošanu. Pēc šīs akcijas tapa vairāki darba inspekcijas rīkojumi, kuros tika uzdots ne vienā vien mācību iestādē novērst būtiskus darba aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumus. Izsaku atzinību kā amatpersona un arī kā tēvs gan Jelgavas domes vadībai, gan pilsētas skolu valdes speciālistiem, skolu direktoriem, skolotājiem un vecākiem, jo, veicot rīkojumu izpildes kontroli, konstatējām, ka vasarā ir paveikts un vēl joprojām turpinās liels darbs, lai ar bērniem nenotiktu nelaime. Protams, vēl joprojām daudz kas mācību iestādēs būtu jāvērš uz labo pusi, bet būsim reālisti un ierobežoto pašvaldību budžeta iespēju ietvaros vispirms labosim bīstamākās vietas. Ceru, arī presē plaši atspoguļotā ratiņtelpu apsekošana ļaus domniekiem pieņemt pareizu lēmumu.
