Koksnes apstrādes ceha vadītājs Žanis Kreicbergs nācis no Kandavas puses strādnieku ģimenes. Interese par tehniskām lietām viņam sākusies skolas gados.
Koksnes apstrādes ceha vadītājs Žanis Kreicbergs nācis no Kandavas puses strādnieku ģimenes. Interese par tehniskām lietām viņam sākusies skolas gados. Mīļākais mācību priekšmets fizika. Mīļākā lasāmviela literatūra, kas saistīta ar elektrības ražošanu un vēja enerģijas izmantošanu. Kara beigās viņš no trofeju mašīnām ieguvis vairākus ģeneratorus un akumulatorus. Tos attiecīgi aprīkojot, izgatavojis vēja ģeneratoru, ko uzstādījis vectēva saimniecībā.
Pēc pamatskolas Žanis uzsācis traktorista un remontstrādnieka gaitas kolhozā «Zelta druva». Arī armijas laiks viņam saistīts ar tehniskām lietām.
Mājās viņš atgriežas līdz ar kolhozu elektrifikācijas sākumu. Ž.Kreicberga kā «Zelta druvas» elektriķa tiešā vadībā izbūvē pirmo brīvgaisa transformatoru punktu, elektrificē četras fermas, galdniecību, kantora ēku un 22 sētas.
1958. gadā viņš sāk darbu Kandavas tīklu iecirknī. Ar MTZ traktoru iesaistoties līniju remontēšanā, Žanim rodas ideja uz traktora uzmontēt paceļamu un nolaižamu strelu. Ar pašizgatavotā celtņa palīdzību izraktā bedrē varēja iecelt jauno stabu un izraut veco. Šīs idejas autors gūst atzinību «Latvenergo» mehanizācijas skatē. Vēlāk saņemts diploms Tautsaimniecības sasniegumu izstādē Maskavā.
Cehā no pirmās dienas
Paralēli darbam Žanis neklātienē mācās Kandavas lauksaimniecības tehnikumā un 1968. gadā iegūst tehniķa elektriķa kvalifikāciju. Mācības tiek turpinātas, lai iegūtu arī mehāniķa diplomu. Diplomdarba tēma saistīta ar DET koksnes antiseptēšanas ceha projektu. Zīmīgi, ka ar šo cehu saistīts viss turpmākais Ž.Kreicberga darba mūžs. 1970. gadā viņu pārceļ darbā uz Jelgavu, lai iesaistītu minētā ceha celtniecībā. Vēl pirms tam Žanis, būdams racionalizators Kandavā, bija konstruējis un izgatavojis stabu mizojamo mašīnu.
Darba radoņā dvēsele
Koksnes apstrādes ceha celtniecībā izmantoti netradicionāli paņēmieni. Tehnoloģiskā iekārta komplektēta no dažādām citu nozaru ražotņu iekārtām. Pirmais uzdevums cehā bijis atjaunojamā Rīgas Pētera baznīcas torņa koka apšuvuma piesūcināšana, lai padarītu to ugunsdrošāku.
Bez koksnes piesūcināšanas iekārtām cehā uzstādīts gateris. Pilnīgi no jauna izveidots antiseptējošo bandāžu iecirknis, izveidota zāģmateriālu žāvēšanas kamera. Tās tehnoloģiju un režīmus izstrādā Žanis. Pirms četriem gadiem uzsākta ceha rekonstrukcija. Atkal viņš ir tās iniciators…
Savai dzļvei pietrūcis vaļas
Aktīvais un raženais Ž. Kreicberga devums racionalizācijā guvis augstu novērtējumu ne tikai energosistēmā vien. Viņš saņēmis divas Tautsaimniecības sasniegumu izstādes bronzas medaļas. Bet 1976. gadā kā balvu saņēmis automašīnu «Moskvič». Toties, kā viņš pats saka, ceha laikā nav bijis vaļas izdzīvot pašam savu dzīvi. Ceļš uz darbu mērots arī sestdienās un svētdienās. Un nav bijis domas, ka maz citādi varētu būt. Protams, bijušas reizes, kad dūša apskrējusies, kad darba dēļ piemeties bezmiegs. Ne jau visi ceha vajadzības izpratuši tā, kā tajā strādājošie. Tāpēc ik reizi ilgi un pamatīgi bijis jāpierāda tās vai citas iekārtas, viena vai otra mehānisma nepieciešamību un lietderību.
Kolēģi Ž.Kreicbergu raksturo kā neiecietīgu pret darba disciplīnas pārkāpējiem un dzērājiem. Vīru, kas necieš tukšvārdību un formālas sapulces. Viņa vadības stils var likties autoritatīvs. Taču nevar noliegt, ka to visu kompensē darbs un tā rezultāti, kas staltajam vīram ir galvenais.
Liels atbalsts Ž.Kreicbergam ir dzīvesbiedre Maiga, ar kuru kopā iets no 1958. gada. Sev un saviem tuvajiem Ž.Kreicbergs domā pievērsties pēc aiziešans pensijā. Jāpastrādā paša dārzā. Jāpalīdz būvniecībā znota saimniecībā Latgalē. Jāatpūšas arī pašam. Viņam tīk makšķerēšana un medības. Ar pēdējo gan vairs tikpat kā neiznāk nodarboties, jo kājas neturot. Katrā ziņā garlaicīgi nebūs, jo Ž.Kreicbergs nemaz nezina, ko tas nozīmē.
