Pēdējā laikā Latvijā ievērojami palielinājies ceļu satiksmes negadījumu, kā arī tajos ievainoto un bojā gājušo skaits.
Pēdējā laikā Latvijā ievērojami palielinājies ceļu satiksmes negadījumu, kā arī tajos ievainoto un bojā gājušo skaits. Šā gada deviņos mēnešos Latvijā reģistrēti 17936 ceļu satiksmes negadījumi, kas ir par 57,7% vairāk, salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn. Ievainoto skaits palielinājies par 15%, bet bojā gājušo skaits par 17,3%. 1998. gada deviņos mēnešos gājuši bojā 460 cilvēku, no kuriem 30 bijuši bērni līdz 14 gadu vecumam.
Palielinās lietoto transportlīdzekļu skaits. 1997. gadā Latvijā no pirmo reizi reģistrētajiem transportlīdzekļiem visvairāk bija 1985. un 1986. izlaiduma gada vieglie automobiļi. 80% no visiem Latvijā reģistrētajiem vieglajiem transportlīdzekļiem ir vecāki par 10 gadiem.
Transportlīdzeklis nav tikai pārvietošanās līdzeklis, bet arī paaugstinātas bīstamības avots. Kamēr sabiedrība (it īpaši autovadītāji) to neapzināsies, stāvokļa uzlabošanās nav gaidāma. Tas, protams, nav vienā dienā veicams darbs, bet vajadzētu sākt jau ar mūsu bērniem. Pirmais solis būtu ceļu satiksmes noteikumu ieviešana skolas mācību programmās kā obligāts mācību priekšmets. Sabiedrībā jāveido izpratne par satiksmes drošību jau no mazotnes. Skolēni pēc dažiem gadiem kļūs par pilntiesīgiem autovadītājiem, un, kādi viņi būs braucēji, tas lielā mērā atkarīgs no mums.
Viens no satiksmes negadījumu veicinošiem faktoriem ir daudzu autovadītāju iecienītais agresīvais braukšanas stils mētāšanās no vienas joslas otrā, strauja braukšanas uzsākšana un strauja bremzēšana, kā arī pavirša attieksme pret pārējiem satiksmes dalībniekiem.
Tas rada nepatīkamas izjūtas ne jau pašiem «kaskadieriem», bet galvenokārt, jau psiholoģiski cieš pārējie satiksmes dalībnieki, kuriem zināmā mērā jāpiemērojas šiem braucējiem. Rezultātā uz ceļa veidojas bīstamas situācijas, kurās nereti cieš arī nevainīgi cilvēki.
Situācijas uzlabošanos neveicina arī autovadītāju nievājošā attieksme pret ceļu satiksmes noteikumiem. Vienmēr tiek rēķināts, cik ātri es varu braukt vai cik es drīkstu izdzert, lai mani nesodītu. Mēs aizmirstam pašu galveno, ka ceļu satiksmes noteikumi domāti mūsu drošībai. Drošības jostas automobilī ir mūsu drošībai, nevis tādēļ, lai nepiesprādzējušos policists varētu sodīt. Ātrums 50 kilometru stundā apdzīvotās vietās ir noteikts, lai samazinātos risks izraisīt avāriju, nevis, lai policists ar radaru ķertu tos, kuri šo normu pārkāpj. Attīstītajās valstīs bērni jau no mazotnes zina, ka, iekāpjot mašīnā, pirmais darbs ir piesprādzēties, un nevis tādēļ, lai tēti nesodītu, bet gan tādēļ, lai braukšana būtu droša. Mēs parasti rēķinām, cik alus pudeles var izdzert, lai neuzrādītu 0,5 promiles, bet nepadomājam, ka tā rezultātā palēninās mūsu spēja reaģēt. Kritiskā situācijā tam bieži ir izšķiroša loma. Vācijā, piemēram, autovadītāji zina, ja viņi izraisīs negadījumu pietiks arī ar dažām promiles desmitdaļām (Vācijā atļautas 0,5 promiles), lai sods būtu stingrāks. Arī par apdrošināšanu nākamgad būs jāmaksā vairāk.
Domājot par satiksmes drošību valstī, izstrādātas izmaiņas ceļu satiksmes noteikumos. Tās paredz, ziemas riepu obligātu lietošanu ziemas periodā, tuvo gaismu lietošanu visu gadu, bērnu pārvadāšanu speciālos bērnu krēsliņos, kurus var piesprādzēt pie sēdekļa, un, ka aizliegts sarunāties pa mobilo tālruni, braucot pie auto stūres. Piemēram, Eiropas valstu speciālisti, kuri satiksmes drošības jautājumus pēta ne vienu gadu vien, ir atzinuši, ka viens no lētākajiem un efektīvākajiem pasākumiem ir tuvo gaismu lietošana visu gadu arī gaišā diennakts laikā. Tas samazina negadījumu skaitu līdz pat 25%.
Pie mums autovadītāji uztraucas, ka samazinās spuldzīšu kalpošanas ilgums un palielinās degvielas patē-riņš. Bet vai iespējams salīdzināt vienas spuldzītes cenu ar cilvēka dzīvību?
Katrs ievainotais vai bojā gājušais ir traģēdija pirmām kārtām jau viņa tuviniekiem un ģimenei. Par to vajadzētu atcerēties, pirms mēs sēžamies pie stūres.
