26.septembrī vienlaikus ap pusotra simta Eiropas zinātnes centros, arī Jelgavā, Rīgā, Jelgavā, Daugavpilī un Rēzeknē notiks Zinātnieku nakts. Pērnruden šis pasākums pulcēja vairāk nekā piecus simtus jelgavnieku. Tādēļ Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) zinātnieki nopietni gatavojas šai īpašajai naktij, turklāt šoreiz zinātniekus drīkstēs apciemot bez pieteikšanās.
«Patiesību sakot, mēs savu Zinātnieku nakti zināmā mērā esam pārvērtuši par pēcpusdienu. Gaidām ciemos arī jaunāko klašu skolēnus, ko tad viņi vēlā vakarā pa pilsētu staigās,» teic pasākuma koordinatore profesore Ina Alsiņa.Agros nācējus gaidīs pilīNo pulksten 14 ciemiņus gaidīs pilī Lauksaimniecības fakultātē. Tur pirmām kārtām domāts par mūsu sabiedrības pašu cienījamāko daļu – pensionāriem, kā arī jaunāko klašu skolēniem. Pēc profesores domām, šis pasākums ir īstā reize, kad mazdārziņa īpašnieks var paņemt no dobes kādu augsnes paraugu un doties uz laboratoriju. Pēc tam var izvērsties plaša diskusija, kas konkrētajā augsnē labāk aug un kā dārzu turpmāk kopt. Savukārt mazajiem interesanta solās būt elementāru lietu noskaidrošana. Proti, kā no kukurūzas vālītes iznāk kraukšķīgs popkorns? Kā, pāršķeļot graudu, rodas miežu putraimi. Uz nodarbību Sēklu kvalitātes laboratorijā jau pieteikušās divas 4.pamatskolas otrās klases. Laboratorijas vadītāja Anda Liniņa nolikusi diedzēšanai graudus, kas domāti demonstrācijai. Turpat blakus arī dzirnavas ar stikla sienu, caur kur var redzēt graudu ceļu līdz miltu saujai.Zinātnieki nobažījušiesTehniskās fakultātes Biogāzes laboratorijā ož kā kūtī. To, no vienas puses, var saprast, jo vadošais pētnieks Vilis Dubrovskis kopā ar pasniedzēju Imantu Plūmi pēta biogāzes veidošanos. To kā enerģijas avotu iespējams izmantot pat autobusam. No otras puses – žēl, ka zinātniekiem jāstrādā telpā, kur nav pietiekama ventilācija. «Mūsdienu taupības apstākļos finansējums zinātnei tiek samazināts, un esmu diezgan norūpējies par mūsu iesākto projektu nākotni,» saka profesors Ēriks Kronbergs, kurš nodarbojas ar enerģētikas problēmām saistībā ar cieto bioloģiskās izcelsmes kurināmo.Viņa vadībā jaunais zinātnieks Mareks Šmits gatavojas aizstāvēt promocijas darbu, kurā viņš pēta biomasas kondicionēšanu. Enerģētiskie augi – tas ir jauns lauksaimniecības virziens. «Dažkārt iebilst, ka nav humāni daļu izaudzētās labības lietot kā kurināmo, jo daudzi pasaulē cieš badu. Taču fosilā kurināmā rezerves iet uz beigām, un jādomā par jauniem enerģijas avotiem. Pirms kara arī zemnieki daļu aramzemes izmantoja enerģētikai – audzēja zirgiem auzas un āboliņu,» spriež profesors. Zinātnieku naktī viņš vislabprātāk gribētu tikties ar zemniekiem un citiem praktiķiem, kuriem ir kādas ieceres. Nupat viņš konsultējis kādu kundzi, kura vēlas no salmiem gatavot kurināmā granulas.Var doties arī uz RīguKā akcentē profesore Alsiņa, Zinātnieku nakts organizēšanā galvenokārt iesaistījušies jaunie zinātnieki, turklāt tas notiek brīvprātīgi. Vakara nesteidzība un mīļums šai jaunajai tradīcijai piešķir savu šarmu. Vai varēs paspēt pabūt visās septiņās pieturās? I.Alsiņa domā, ka tas nav obligāti, tomēr iespējami. Tāpēc no pulksten 18 «nakšņotāju» rīcībā tiks nodots autobuss. Šī ir reize, kad pie zinātniekiem var nākt ciemos bez pieteikšanās, tomēr lielākas grupas vēlams piesacīt iepriekš. Zinātkāriem jauniešiem ir iespēja doties arī uz Rīgu, kur Zinātnieku nakts centrs būs Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte. Vairāk informācijas par visiem Zinātnieku nakts pasākumiem var atrast Latvijas Zinātņu akadēmijas mājas lapā www.lza.lv .
