Ar 1. janvāri stājas spēkā prasība, saskaņā ar kuru visiem skolotājiem latviešu valoda ir jāzina augstākajā pakāpē.
Ar 1. janvāri stājas spēkā prasība, saskaņā ar kuru visiem skolotājiem latviešu valoda ir jāzina augstākajā pakāpē.
LR Valodu likuma 4. pantā teikts: «Valsts varas un valsts pārvaldes institūciju, iestāžu, uzņēmumu, organizāciju darbiniekiem ir jāprot un jālieto valsts valoda un citas valodas tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo pienākumu veikšanai.»
Sevišķi svarīgi tas ir skolotājiem, kuri māca nākamos pilsoņus skolās ar krievu mācību valodu. Jelgavā tādas ir piecas vispārizglītojošās skolas.
Sāk zināšanu pārbaudi
Atestāciju atbilstoši valodas prasmes augstākajai pakāpei Jelgavā nav ieguvuši septiņi pedagogi, kuriem ir augstākā pedagoģiskā izglītība. Viņi ir informēti, ka, nenokārtojot valsts valodas pārbaudījumu atbilstoši augstākajai pakāpei, ar 1999. gada janvāri skolā vairs strādāt nevarēs, teica Jelgavas Skolu valdes priekšsēdētāja Gunta Auza.
Jelgavas pašvaldības valsts valodas inspektore Aina Briede un Valsts valodas inspekcijas vecākā inspektore Dzintra Kadile uzskata, ka skolotāju latviešu valodas zināšanas vērtēt kopumā ir pāragri, jo pārbaude vēl nav izdarīta visās skolās. Taču pārbaudes 1. pamatskolā, 5. un 6. vidusskolā ļauj spriest par tendencēm valsts valodas apguvē.
Vērtē pārāk viegli
Kaut arī skolotāji (izņemot minētos septiņus) ir saņēmuši apliecību par latviešu valodas zināšanām augstākajā līmenī, nereti zināšanas vērtējumam neatbilst, atzīmē valodas inspektores.
Jelgavas 6. vidusskolā sastādījām septiņus administratīvos protokolus, uzlikām naudas sodu. To darām tikai tad, ja zināšanas ir ļoti sliktas. Apliecības gan tika uzrādītas, bet faktiski vienam otram skolotājam bija tikai 2. pakāpes (vidējā) līmeņa zināšanas, stāsta inspektores.
Pieaugušo mācību centra Pārlielupes filiāles metodiķe Astrīda Rasmane ir pārliecināta, ka pēdējo triju gadu laikā 6. vidusskolas skolotāju valsts valodas prasme ievērojami uzlabojusies.
Valodai jāienāk ikdienā
Krievvalodīgais skolotājs atrodas krieviskā vidē, tāpēc valodai skolā jāienāk ikdienā apspriedēs pie direktora un pedagoģiskā kolektīva sanāksmēs pamazām jāpāriet uz latviešu valodu, uzskata Gunta Auza. Labi tas ir 2. pamatskolā, latvisks ir pat skolas vizuālais noformējums.
Arī 6. vidusskolā ienācēju sagaida uzraksts ar Ata Kronvalda vārdiem par valodu kā tiltu starp cilvēkiem, viņu prātiem un dvēselēm.
Skolas direktors Alfrēds Holsts stāsta, ka tas izlikts, gatavojoties latviešu valodas nedēļai skolā. Valodas apguves un prasmes problēmu viņš uzskata par nopietnu.
Valsts valoda ir jāzina, par to neviens nešaubās, bet kādā pakāpē jāpārvalda valsts valoda? Trešais, augstākais, prasmes līmenis nozīmē pilnībā pārvaldīt valodu, pilnībā! Vai tas iespējams katram skolotājam? Diez vai, šaubās direktors.
Dalīdamies domās par valsts valodas inspekcijas pārbaudi savā skolā un atzīdams, ka 20 skolotājiem vēl gaidāma pārbaude, jo valsts valodas zināšanas ir nepietiekamas, viņš saka:
Divdesmit skolotāju tātad šobrīd strādā, bet viņu domas nepārtraukti saistās ar to, kā nokārtot pārbaudi un apliecināt, ka valsts valodu zina augstākajā līmenī. Tas rada stresa situāciju.
Par ārkārtīgi lielo uztraukumu zināšanu pārbaudes laikā stāstīja arī citi skolotāji. Spriedzi pastiprinot arī bažas par iespējamo sodu.
Kuram rezultātam ticēt?
Alfrēds Holsts uzskata, ka izveidojusies «nesaprašanās»: atestācijas komisija pārbaudījusi zināšanas, izsniegusi apliecības, tās nav viltotas, bet inspekcijas pārbaudē konstatēts, ka zināšanas neatbilst apliecībā uzrādītajām. Tātad radīta iespēja neuzticēties vienai vai otrai komisijai, jo rezultāti ir atšķirīgi. Pērn gan bijušas divas viltotas apliecības, ko direktors sauc par «patiešām negodīgu skolotāju rīcību».
Valsts valodas inspektore Aina Briede rāda Valsts valodas prasmes atestācijas nolikumu. Tajā par trešo augstāko pakāpi teikts, ka «valsts valodā jāprot brīvi sarunāties». Atestācijas eksāmenā tiek pārbaudīta spēja saprast brīvi izvēlētus tekstus, tos lasīt, komentēt, tad seko saruna un rakstveida darbs par profesionālu tēmu.
Mēs šajā pārbaudē tikai runājām ar skolotājiem. Nebija ne rakstu darba, ne teksta izpratnes pārbaudes. Ja, ar cilvēku runājot, redzam, ka nepareizi lieto locījumus un darbības vārdu laikus, ja brīžam vispār nevar saprast, ko viņš saka, tad tā nav augstākā pakāpe. Iespējams, ka cilvēks pirms eksāmena ir mācījies un komisija «avansā» ir izsniegusi apliecību. Šī problēma ir ne tikai 6. vidusskolā.
Valsts valodas zināšanu pārbaudē 5. vidusskolā konstatēta daudz cerīgāka situācija. Uzrakstīti trīs protokoli, no kuriem skolotājai tikai viens, pārējie divi medicīnas māsai un sētniecei, kurai bijusi viltota apliecība. Pēc trim mēnešiem pārbaudīs vēl astoņus cilvēkus, kuru zināšanas neapmierināja.
6. vidusskolā direktors latvietis Alfrēds Holsts ar savām skolotājām runā krieviski! inspektore Aina Briede neslēpj savu sarūgtinājumu. Kā gan viņas iemācīsies? Tāpēc jau skolotājas var teikt, ka «mums nav ar ko runāt».
Dzintra Kadile piebilst, ka uzņēmuma vadītājs atbild par Valsts valodas likuma ie-vērošanu.
6. vidusskolas krievu valodas un literatūras skolotāja, pilsētas skolu krievu valodas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja Gaļina Dorofejeva savukārt stāsta par iespēju sarunāties latviski ar direktoru, kolēģiem. Ģimenē viņa ir divatā ar vīru, un, ja kādam no viņiem jāgatavo uzstāšanās latviešu valodā, tad viens otru pārbauda, stāsta skolotāja. Gatavojoties valsts valodas atestācijai, skolotāja mācījusies kursos, individuāli, skatījusies TV raidījumus, lasījusi presi.
Skolā organizēti kursi «Demokrātiskās pedagoģijas pamati» latviešu valodā, ko vadīja pedagoģe A.Rudiņa.
Direktors arvien biežāk ar mums cenšas runāt latviski, lai paplašinātu mūsu latviskās saziņas sfēru, uzskata skolotāja G.Dorofejeva.
Vēstures skolotāja Iveta Šiļeiko, kas pēc mazuļa kopšanas atvaļinājuma strādā tikai divus mēnešus, atzīst, ka valodas zināšanu pārbaudē viņai bijušas kļūdas, runāt traucējis pārāk lielais uztraukums. Jaunā skolotāja turpina mācīties maģistratūrā latviešu valodā, taču pārbaudījumus kārto krieviski.
Skolotāja ar augstākās pakāpes valodas zināšanu apliecību nesaprata pat uzdoto jautājumu, par pārbaudē 1. pamatskolā konstatēto stāsta Aina Briede.
1. pamatskolā sastādīti protokoli par nepietiekamām valodas zināšanām sešām skolotājām, saņemts atzinums par to, ka logopēdei ir viltota valsts valodas prasmes apliecība. Zināšanas jā-pilnveido arī vēl citām skolotājām.
Savā darbavietā diemžēl latviski nerunājam, atzīst skolas direktora vietniece audzināšanas darbā Oksana Krivenko. Direktore Nata Grīsle plāno latviešu valodas kursus skolā, jo pilsētā organizētie tomēr neesot tik efektīvi.
Jāņem vērā vēsturiskie apstākļi. Cilvēks bija nodzīvojis Latvijā 20 gadu, bet no viņa neprasīja valsts valodas zināšanas. Dažs teica: nevaru, negribu. Tagad šādas pretestības nav, vienīgi viens otrs uzskata, ka tik daudz jau prot, lai varētu parunāt ar cilvēku. Literatūru lasīt diez vai tāds spēs, dzīvos ar zināšanām, ko saņems krievu, ukraiņu, lietuviešu, somu (ir mums arī viena šīs tautības pārstāve) valodā, spriež 6. vidusskolas direktors.
Pieļauju, ka grūtības apgūt valodu ir pirmspensijas vecumā. Domāju, ka pirms vairākiem gadiem ne viens vien izdarīja sev «lāča pakalpojumu», paļaudamies un cerēdams uz to, ka valsts valoda nebūs jāprot, domā Skolu valdes priekšsēdētāja Gunta Auza.
Dažādi uztver inspekciju
6. vidusskolā viena no pārbaudei izvēlētajām dienām bija 11. novembri.
Ar kādu noskaņojumu skolotājs pēc stresa pilnās pārbaudes dosies uz klasi un runās par Lāčplēša dienu? – retoriski jautā direktors A.Holsts.
Taču 1. pamatskolā direktora vietniece Oksana Krivenoka atzina, ka pedagogi bijuši gandarīti par inspektores A.Briedes labvēlīgo attieksmi pārbaudes laikā, kaut arī šeit vairāki skolotāji samaksājuši soda naudu un kāda skolotāja pat solījusies sūdzēties «augstāk». Skolotāja Nonna Anohina arī nedaudz piktojas:
Kāpēc visu laiku pārbauda? Pirms trim gadiem pārbaudīja, tagad atkal, jo saraksti pazuduši.
Ja par iepriekšējo pārbaudi ir komentārs, ka valodas prasme ir augstākajā līmenī, tad uz pārbaudi vairs nesaucam, skaidro valsts valodas inspektore Dzintra Kadile un rāda ierakstus «labi» un «ļoti labi». Šoreiz tādu daudz ir 5. vidusskolā. Nākamreiz pēc trim gadiem mēs tādus cilvēkus netraucēsim.
Mūsu alga nav atkarīga no soda naudu daudzuma. Visa iekasētā nauda nonāk valsts budžetā. LR Valsts valodas inspekcijas vadītājs Māris Birzgalis saņēma Izglītības ministrijas valsts inspekcijas vadītāja Z.Ginpauka vēstuli, kurā norādīts par nepieciešamību pārbaudīt skolotāju valsts valodas zināšanas.
Zināšanu pārbaudes skolās turpinās.
