Šīs nedēļas presē visvairāk minēto, smagā gala pozīcijās nogruntējušos trijotni Lembergu, Nagli un Eihmani – vieno apdraudētība.
Šīs nedēļas presē visvairāk minēto, smagā gala pozīcijās nogruntējušos trijotni Lembergu, Nagli un Eihmani – vieno apdraudētība. Ventspils mēram jāaizstāv sava kailā dzīvība. Privatizācijas aģentūras šefs cīnās par savu necilo vietu zem Saules un taisnību, bet Nacionālo bruņoto spēku atstādinātais komandieris par savu tukšo septiņistabu dzīvokli un godu. Ja Ventspils Dome spiesta ārkārtas sēdē lemt par to, kā garantēt mēra drošību, ja iespējamais atentāts tiek saistīts ar Saeimā visplašāk pārstāvētās partijas līderi, tā ir kliedzoša parādība valstī, kura sevi dēvē par demo-krātisku. «Politiskais terorisms», ko sludina Lembergs nav Ventspils Domes deputātu rūpju bērns, bet gan Nacionālās drošības padomes un Satversmes aizsardzības biroja kompetence. Taču vairāki apstākļi «Tautas partijas priekšsēdētājs Andra Šķēles un viņa cilvēku gatavoto vardarbīgo akciju pret Lembergu» vērš Latvijas prestižu degradējošā preses pīlē. Ja Drošības policijas rīcībā bija ( no vairākiem avotiem nākusi!) operatīvā informācija par iespējamo atentātu pret Ventspils Domes priekšsēdētāju, kādēļ tā vietā, lai pieņemtu mērus, DP priekšnieka vietnieks Jānis Reiniks aprobežojās tikai ar (personisku) ieteikumu Lembergam ievērot piesar-dzību? Savukārt, ja terorists Šķēle ir tik vien kā Lemberga slimīgas fantāzijas auglis un ja J. Reiniks sarunā ar Ventspils mēru nav minējis nedz Tautas partijas un tās līdera vārdu, nedz vārdu «atentāts», kādēļ DP vairākas dienas par to klusēja, tādējādi veicinot šo stulbuma deju plašsaziņas līdzekļos? Baltais kukulītis, ko visi vajā, bet pēcgalā aprij lapsa un Sarkangalvīte, kuras godu un dzīvību apdraud vilks, tomēr ir tikai pasaku personāži. Nevajadzētu šo agrās bērnības pieredzi tik ļoti aktualizēt.
Cita rakstura apdraudētību izjūt Nacionālo bruņoto spēku krietnais kareivis Eihmanis. Amats, spriežot pēc Saeimas aizsardzības komisijas karstos strīdos dzimušā verdikta, ir aizpeldējis. Atkal liek sevi manīt vecie trumi nešaujošo ieroču un nebraucošo landroveru lietas. Tās, Eihmaņaprāt, gan esot tikai «pārrunu vai sarunu objekts». Daudz nopietnāk kareivis raugās uz septiņistabu dzīvokļa lietu. Tā acīm-redzot būs pēdējā kauja, kas nāks ar uzvaru. Ētiskums, morāle, kā zināms, nav skarbās šodienas mūzu vidū. Būdams laba humora cienītājs, Eihmanis attieksmē pret neapautajiem un neapģērbtajiem cīņu biedriem vadās pēc antīkā filosofa Dēmetrija sentences ar to, kas pūlim nāk no augšgala, es rēķinos tikpat maz, kā ar to, kas tam nāk no apakšgala.
Trešais šīsnedēļas bēdubrālis Naglis, kopš amata zizlis sācis slīdēt no rokām, savas runas dāvanas ne mazums vērsis uz to, lai norādītu: ļaunuma sakne nebūt neaug Saeimas lielākās frakcijas rindās, kā tīk iztēloties Lembergam. Tieši no Ventspils, Nagļaprāt, pūš skarbie vēji, kas apdraud četras plus vienu avi no Privatizācijas aģentūras valdes. Zizlis no Nagļa rokām ir izkritis, taču pavisam zemē nokritis tas nav. Kopš jaunais ekonomikas ministrs Šlesers pieņēmis lēmumu par Nagļa atjaunošanu amatā, neviens, ieskaitot pašu Nagli, tā arī nezina, kuram no dokumentiem ir juridisks spēks: vai iepriekšējā ekonomikas ministra Strujēviča aizvadītajā trešdienā PA akcionāru pilnsapulcē ieprotokolētajam paziņojumam par Nagļa atcelšanu no PA valdes locekļa amata, vai arī šopirmdien Šlesera vēstulē premjerministram Krištopanam izteiktajam lūgumam atcelt PA akcionāru pilnsapulces lēmumu par Nagļa atbrīvošanu no amata. Bet varbūt runa ir par diviem Nagļiem? Par šo jautājumu diskutēs premjera Krištopana juristi, kam lieta nodota caurskatīšanai. Tikmēr atceltais (atstādinātais, atjaunotais?) Naglis turpina PA valdes vārdā pieņemt kārtējos lēmumus.
Vai tev, Cukur, nesāp, kad katrs, kam tīk, aplauž tavus saldos pirkstus tā Morisa Māterlinka lugas «Zilais putns» galvenā varone. Kā gan mazā sapņotāja varēja zināt, ka sekos tik dziļi pragmatiska atbilde: tas taču ir visnotaļ ērti pirksti ikreiz ataug, bet rokas ir vienmēr tīras!
Vai zini zemi to, cukurs kur mīt?
